Šis miglājs, šķiet, daudz komentārus neprasa. 30. novembra naktī tomēr noskaidrojās un es, protams, saldā miegā gulēt nedevos. Nakts bija auksta, līdz pat -15°C. Debesu kvalitāte arī nebija tā izcilākā ar FWHM vidēji 3.8'', bet jāteic Orions pats ir izcils un kā vienmēr izskatās iespaidīgi neatkarīgi ar ko, kā un kad tas tiek bildēts... Viennozīmīgi ziemeļu puslodes miglāju karalis. Šoreiz pateicoties lielajam salam vadi bija sasaluši gluži kā drātis, kas radīja nopietnas problēmas ar gidēšanu. Protams, problēmas gidēšanai un fotografēšanai sagādāja arī Oriona relatīvi zemais augstums virs horizonta, kas prasa izcilas, mierīgas debesis. Bet kā jau teicu, Orionam vienalga. Tāpat izskatās labi. :) Šoreiz jāsaka salīdzinot ar iepriekšējo reizi ir sanācis daudz labāk un lai arī nesanāca atkal tā, kā gribētos, tomēr rezultāts ir daudz pārliecinošāks un baudāmāks. Ceru Orionam atrast vēl pāris stundas laika. Jānofotografē plašāka diapazona ekspozīcijas ar 30s un 600s ilgumiem vēl krāšņākam attēlam gan ļoti košajam centram, gan blāvajiem sarkanajiem punduriem pa malām. Vēlams gan ar FWHM naktī vismaz zem 3"..
Jāpiebilst arī, ka datu apstrādē šis miglājs ir diezgan sarežģīts.
Teleskops: RC 8"@1624mm F-8
Kamera: QHY9m@-30°C+ CRGB
Statīvs: EQ8+Lodestar@OAG
Ekspozīcijas:
2014. gada 30. novembra nakts. Gaisa temperatūra naktī no -13 līdz -15°C
Lum- 10x300= 0h50min
Lum- 3x180= 0h09min
Red- 5x360= 0h30min
Green- 5x360= 0h30min
Blue- 5x420= 0h35min
Kopā=2h 34min
Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC
