otrdiena, 2013. gada 30. aprīlis

M 101


Messier galaktika- M101
Googlot nogurušajiem:
Galaktikas attālums no mums- 28 milj. gaismas gadu.
Attālinās no mums ar 239km/sec.
Vizuālā magnitūda- 8,4

Vēl tomēr aprīlī sadūšojos izskriet mazās fotonmedībās un, manuprāt, izdevās neslikti. Ar nu jau nopietnāku izpratni par FWHM rādītāju biju apņēmies uzfotografēt M101. Trešais fotonu ķeršanas piegājiens šai galaktikai, ja vispār, pirmos divus varētu saukt par piegājieniem, un pirmais, ar RC un mono kameru.
Pēc savām atziņām saku, ka galaktika fotografēšanai ir visai viltīga. Sākotnēji šķiet, ka ir gana gaišs un viegls mērķis, bet izrādās, ka gaišs ir tikai kodola reģions un visa pārējā galaktika ir visai blāvs, bet apjomīgs zvaigžņu un gāzu virpulis, kas pieprasa vai nu gaišu un “resnu” optiku (kura man nav) vai garas ekspozīcijas un attiecīgi labus laikapstākļus. 16. aprīļa nakts gan tādus nepiedāvāja. Bija diezgan brāzmains vējš un vēl augoša mēness spīdēšana līdz pat diviem naktī, kā rezultātā šoreiz luminance kanālam izmantoju UV-IR cut filtru, kam it kā vajadzētu mazliet uzlabot zvaigžņu u.c. detaļu “resnumu”.
Līdz šim krāsas saliku no summētām ekspozīcijām iekš CCD stack un tikai tad veicu kosmētisko apstrādi iekš fotošopa. Šoreiz daļēji dēļ zemā signāla pret noise attiecības, daļēji dēļ vēlmes tehniski paeksperimentēt izveidoju sev jaunu “workflow” katru kanālu kontrolējot atsevišķi un blendējot kopā fotošopā. Tādēļ arī pagāja tik daudz laika līdz šo esmu apstrādājis.
Bet atkal neizplūstot trakā muldēšanā lūk, M101 16. aprīļa izpildījumā... es tik mazliet tam aprīlim piepalīdzēju.. :)


Bildes tehniskā puse:

Teleskops: GSO RC8”
Statīvs: EQ6+EQMOD
Kamera: QHY9 CCD mono
Gidēšana: Lodestar+PHD

Ekspozīcija:
L- 61min
R- 35min
G- 40min
B- 46min
Ekspozīcijas tādas nekonkrētas, jo vēja brāzmu dēļ vairākas nācās izbrāķēt+ eksperimentēju ar S/N un dažas ekspozīcijas bija 10min., lielā daļa 5min

Programmas: Ccd Stack, Photoshop

P.s. Ceru vēlreiz šīs galaktikas fotonus patvarstīt ar pienācīgām ekspozīcijām un nakti + vēl kādu Ha filtra informāciju klāt... :)

otrdiena, 2013. gada 9. aprīlis

Whale Galaxy NGC 4631


Re kā, izdevās man sestdien 7.04 naktī uz svētdienu novaktēt mākoņus un izskriet atkal savās gaismas ķeršanas medībās. :) Dienā gaisa mitrums, ja tic meteo.lv datiem, bija nokritis netipiski zem 50% un ar lielu cerību gaidīju, ka naktī tas arī būs zems. Lai nu kā, mazāks kā parasti bija, jo teleskops sarmoja ļoti gausi un šķiet, arī mana mīļā turbulence bija ļoti maza. Mākoņi Cēsu reģionā gan turējās līz pat 22.00+ un kamēr izgāju cauri visiem saviem sagatavošanās “rituāliem” fotografēt sāku tikai 24:00. Nakts bija “pavasarīgi silta”. Vidēji ap -7°c. Nez kur tas pavasaris aizuglējies...:)

Kad dienu iepriekš bija aizdomas par skaidro nakti ilgi lēmu ko tad fotografēt nākamo. Galvenie kandidāti bija M106, M101 un WhaleGalaxy, jeb NGC 4631. Kaut kā iepatikās NGC 4631 reģionā daudzās tālās zvaigznītes un netik tipiskā galaktikas forma.
Šī, ar magnitūdu 9,8 ir līdz šim blāvākā galaktika, ko esmu apzināti mēģinājis reģistrēt. Tiem kas nezin un kam slinkums googlēt. Galaktika ir ~30 milj. gaismas gadu tālu un attālinās ar 600 km/s lielu ātrumu. Galaktika orientēta ar sāniem pret mums, tapēc tās forma nav tipiska virpuļveida.

Bilde sanākusi, manuprāt, labi. Blāvo detaļu labākai redzamībai gribētos tikai vairāk ekspozīcijas, kas kopā būtu kādas 7 stundas, bet kuram gan negribas vairāk ekspozīcijas... :)

Aprīlis pagaidām ir uzdāvinājis man jau vienu zvaigžņu nakti, ceru, ne pēdējo, jo saule savus lokus met aizvien seklāk un seklāk... Jācer tuvākās nedēļas vēl izdosies ko noķert, tad noteikti kaut ko no klasikas...M 101! :)

Teleskops: RC8”
Statīvs: EQ6
Kamera: CCD Mono@-30-> LRGB Ha
Autogids: Lodestar+OAG->PHD

Ekspozīcijas:

Luminance- 9*10min= 1h30
Red- 4*10min 1*5min B2= 45min
Green- 4*10min B2= 40min
Blue- 4*11min B2= 44min
Ha- 3*10min= 30min

Kopā- 4h un15min

trešdiena, 2013. gada 3. aprīlis

Orion nebula. M 42


Hei! :)

Pāršķirstot vēlreiz, it kā neizdevušos brāķētos kadrus, izlēmu, vienu marta 5 naktnieka objektu tomēr salikt.
Šķiet, aizvien vairāk sāku novērtēt 16 bitu datu lielā diapazona jēgu un priekšrocības, kā arī monohromās fotografēšanas lielos plusus. Nupat esmu uz neatgriezeniska monohromā ceļa. Jā- ķēpa salīdzinoši liela, bet ja man pēc šīs miglāja bildes tagad liktu bildēt ar DSLR, man tas nozīmētu veltīgu  laika izniekošanu. :D Tik skarbi? Vispār jau, jā! Orions jau kopš pārgāju uz mono kameru bija mana “trusīšu” saraksta augšgalā, jo biju šo mēģinājis reģistrēt ar DSLR un (daļēji ar skepsi) gribēju redzēt kāda tad ir tā slaveno CCD mono priekšrocība.  Šķiet secinājums redzot bildi ir diezgan uzskatāms. Vēl jo vairāk, CCD mono atšķirību no DSLR dara fakts, ka ekspozīcijas neizdevās ne tuvu kā biju plānojis un liela daļa izmantotās ekspozīcijas bija turbulences vai sasalušu vadu samocītas. Zilā kanāla “lieotjamie” dati pat nesasniedza vēlamo vienādo krāsu kanālu ilgumu. Visu šo iemeslu dēļ biju pārcēlis Orionu uz rudeni. Un droši vien arī šīs bildes iedvesmots rudenī noziedošu 3 stundas retā Latvijas iespēju laika un uzfotogrāfēšu tieši tā, kā to vēlētos.



Teleskops: GSORC8”
Kamera: QHY9CCD mono@-30°c +LRGB Ha
Statīvs: EQ6+EQMOD
Gidēšana: Lodestar+TSOAG+PHD

Ekspozīcija:
Luminance- 4*4min- 16min
H-alpha- 3*4min- 12min
Red- 3*4min- 12min
Green- 3*4min- 12min
Blue- 2*4min- 8min
Kalibrācijas: Dark, Bias, Flat
Kopā pa kanāliem: 48min  Ha datus šoreiz neizmantoju summā, bet gan kā luminance masku vidējo līmeņu spilgtumā, kā rezutātā varēju efektīvi kontrolēt Orionā lielā daudzumā esošo Ha reģionu datu izcelšanu.