Plīvura miglājs ir supernovas paliekas, kura tiek uzskatīts, ir sprāgusi ap 3000. līdz 6000. gadā .p.m.ē. Savas dzīves beigās mirstošā zvaigzne aizsviedusi kosmosā šos gāzu un putekļu mākoņus, kas ātri traucas cauri starpzvaigžņu telpai temperatūras ietekmē jonizējusies, un spīd. Esmu šo krāšņo miglāju fotografējis jau vairākas reizes. Beidzot arī priekš kopējā ekspozīciju ilguma esmu pilnībā apmierināts ar rezultātu. Nav iztraucējis ne spoguļu kolimācijas defekts, nedz pārlieku liela atmosfēras viļņošanās, vai gaismas piesārņojums. Attēlā redzama tikai viena no košākās miglāja rietumu daļas. Vienmēr vērojot šo netipisko miglāju mēģinu iztēloties kā tas izskatītos telpiski... Šādas pārnovas gan, šķiet, pierāda pārdomas par to, ka nekas dzīvē nebeidzas un jebkuras beigas ir kā cita sākums.
Šo attēlu fotografēju 3 septembra nakšu garumā, gaismas nepiesārņotā vidē, savos bērnības laukos, Dzērbenē. Attēla krāsas veido H-alpha, OIII un RGB filtru kombinācija, kur Ha, un OIII filtri veido paša miglāja krāsas, bet RGB filtrētās ekspozīcijas veido zvaigžņu krāsas.
Domājams nākamajā rudenī jāiztērē vēl papildu 6-8 stundas blāvo struktūru signāla uzlabošanai un perfektāka attēla iegūšanai.
Teleskops: RC8"+FR @ 1219mm
Kamera: QHY9m CCD@ -30 +Ha OIII RGB
Statīvs: EQ6@OAG+Lodestar
Foto programmatūra: SGPro
Ekspozīcijas:
Ha 1500s *7
OIII 1500s *7
R 120s *5
G 120s *5
B 120s *5
Kopā: 6h 20min
Pēcapstrāde: Pixinsight
Tāda improvizētā bez zvaigžņu versija. Manuprāt, labāk var uztvert miglāja detaļas.