Orion nebula M42

Šis miglājs, šķiet, daudz komentārus neprasa. 30. novembra naktī tomēr noskaidrojās un es, protams, saldā miegā gulēt nedevos. Nakts bija auksta, līdz pat -15°C. Debesu kvalitāte arī nebija tā izcilākā ar FWHM vidēji 3.8'', bet jāteic Orions pats ir izcils un kā vienmēr izskatās iespaidīgi neatkarīgi ar ko, kā un kad tas tiek bildēts... Viennozīmīgi ziemeļu puslodes miglāju karalis. Šoreiz pateicoties lielajam salam vadi bija sasaluši gluži kā drātis, kas radīja nopietnas problēmas ar gidēšanu. Protams, problēmas gidēšanai un fotografēšanai sagādāja arī Oriona relatīvi zemais augstums virs horizonta, kas prasa izcilas, mierīgas debesis. Bet kā jau teicu, Orionam vienalga. Tāpat izskatās labi. :) Šoreiz jāsaka salīdzinot ar iepriekšējo reizi ir sanācis daudz labāk un lai arī nesanāca atkal tā, kā gribētos, tomēr rezultāts ir daudz pārliecinošāks un baudāmāks. Ceru Orionam atrast vēl pāris stundas laika. Jānofotografē plašāka diapazona ekspozīcijas ar 30s un 600s ilgumiem vēl krāšņākam attēlam gan ļoti košajam centram, gan blāvajiem sarkanajiem punduriem pa malām. Vēlams gan ar FWHM naktī vismaz zem 3"..
Jāpiebilst arī, ka datu apstrādē šis miglājs ir diezgan sarežģīts.

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+ CRGB

Statīvs: EQ8+Lodestar@OAG

Ekspozīcijas:

2014. gada 30. novembra nakts. Gaisa temperatūra naktī no -13 līdz -15°C

Lum- 10x300= 0h50min

Lum- 3x180= 0h09min

Red- 5x360= 0h30min

Green- 5x360= 0h30min

Blue- 5x420= 0h35min

Kopā=2h 34min 

Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC

M33 galaxy->Remastered FULL

Izgulējos, apskatījos un vēl patīk. Tātad pietiek krāmēties gar pixeļiem un var rādīt arī kopainu. Esmu pagaidām ļoti apmierināts ar jaunajām pēcapstrādes iemaņām un atliek vien tās nostiprināt turpinot darbu pie pārējiem attēliem.

Izmaiņu skaidrībai. Šis attēls no iepriekšējās tā pilnās versijas atšķiras ar to, ka viss sākot no kalibrācijas, stakošanas, līdz pat krāsu un luminance apstrādei ir veikts ar Pixinsight. Iepriekš atsevišķi filtrēto datu kalibrācija un stakošana tika veikta ar CCD stack un tikai tad turpināts darbs ar Pixinsight.

M33 galaxy-> Remastered

Nu tad tā! Lai arī pēdējā laikā daudz esmu būries pa pēcapstrādi un funktierējis dažādas astro bilžu apstrādes tehnikas un tā vien šķiet, ka viss limits manā foto aprīkojumā nu ir palicis tikai debesu kvalitātē, tad tomēr nākas secināt, ka tā vis nav. Skarbākais secinājums- būtu jāpārtaisa lielākā daļa visu manu astrofotogrāfiju.. :) Pagaidām tikai salīdzinājuma "kubiņi". Domāju lieki rakstīt kur ir vecais, kur jaunais variants. Izgulēšos un redzēs ko rītdiena teiks. Ja vēl šķitīs tik pat neuzlabojami labi, tad atrādīšu arī visu M33 bildi.  Visa pamatā nopietnāka izpratne par dažiem Pixinsight rīkiem, kā arī tiku vaļā no "dzeltenuma" bildēs. Patiesībā gan nevis no dzeltenuma, bet no zaļā un "pareizāka" zilā kanāla interpretācija, jo tipiski šis kanāls ir visvājākais. Ja vēl varētu tā rūpīgi vienu tik pat labu nakti pieknipsēt Ha filtru, tad domāju M33 "Oriona miglāju banda" būtu vienkārši izcila ar fantastisku dziļumu un detaļām. Starp citu Ha šoreiz nav nemaz iekļauts. Par maz S/N :)
Jā un ja iepriekš tiku izmantojis vēl daļēji vecos rīkus, tad šoreiz TIKAI Pixinsight.

P.s. kubiņi nav pilnīgi 1:1

Galaktiku sadursme NGC 2146

Kā būtu, ja saliktu vienkopus kādas 100 miljardi zvaigznes (saules), tad tās ievirpinātu rotējošā, "peldošā" diskā ar diametru ap 80 000 gadu, kur diska vienā malā mītošais tālgalaktikietis savu otras malas kaimiņu ar aktuālāko informāciju spēj apmainīties tam veltot vismaz 80 000 mūsu zemes gadu. Tad šo disku "palaistu" kaut kur dziļi kosmosā, lai mums zemiešiem tas būtu Žirafes zvaignzājā. Zin, vēl labāk! Uztaisām vēl vienu gandrīz tik pat lielu zvaigžņu disku un satriecam tos abus kopā. Tā teikt, redzēs, kas būs! :) Tieši tas tiek uzskatīts ir notiecis ar NGC2146, kuru 1876 gadā savā teleskopā atklāja vācu astronoms  Friedrich August Theodor Winnecke. Mēs pēc zinātnieku domām redzam momentu, kad 2 galaktikas cieši sadūrušās viena ar otru.  Uz zemes aizritēja ~80 miljoni gadu, lai gaisma ar grandiozo sadursmi ir redzama tieši tā, kā to redzam patreiz.
Kā papildus vaininiece izmētātajām zvaigznēm tiek meklēta arī mazākā kaimiņiene PGC 18960

Lai arī kāroto objektu sarakstā šī parāde bija jau paspējusi nokļūt. Fotografēt šo savdabīgo galaktiku izlēmu visai spontāni. 2014. gada 15. novembra nakts bija daļēji tumša, jo mēness savu spīdēšanas ciklu vēl nebija noslēdzis. Tāpēc iecere fotografēt galaktiku kopu Abell 426 bija jāatmet, jo lai dilstošā mēness radītais izgaismojums kā arī brāzmainais vējš netraucētu un varētu bildei veltīt visu nakti. Objektam būtu jābūt turpat tuvu debess zenītam.  Protams, 15. novembra nakts izrādījās tikai daļēji skaidra, jo 1.00 no rīta mākoņu sega bija klāt, bet turpinājums nebija ilgi jāgaida un jau 19. novembra rīts, jeb 18. novembra vakars bija skaidrs. Abas naktis gan bija visai brāzmaini vējainas un debesu kvalitāte nebija tā spožākā ar FWHM vidēji 3,2", bet aukstums nedaudz piepalīdzēja to brīžiem uzlabodams. :)

Kopumā, bilde ir! BET! Būs vēl jāpafotografē... :) Jo arī 19. novembra "rītnakts" beidzās jau 4.50 ar kārtējo mākoņu segu un neļāva safotografēt pienācīgi daudz krāsu filtrētos kadrus. Bildē jūtami vēl trūkst krāsu informācijas, kuras signāls ir pārāk vājš attiecībā pret fotokameras radīto troksni un dzēšot troksni krāsas kļūst izplūdušas un pelēkas. Tāpat uzradies jauns "brīnums". Šķiet kaut kādā vēl man neizprotamā veidā caur fokusētāja vaduļu spraudziņām uz spoguļiem ir spīdejusi sarkano LED lampiņu (kuras ir gandrīz katram "gadžetam") radītā gaisma. Šis defekts gan tomēr veiksmīgi tika novākts.

Ja vērīgi pēta attēlu, tad attēlā ir daudz tāltālu galaktikiku. 20 minūšu sub-ekspozīcijas arī ir ļāvušas ieskicēt mūsu pašu galaktikas starpzvaigžņu mākoņus. Diemžēl, krāsu vājās un LED lampiņu defektīvās informācijas dēļ krāsainajā attēlā tie nav labi saskatāmi. Tāpēc pievienoju arī melnbalto- tīrā filtra kombinēto 8* subekspozīciju kadru ar speciāli paaugstinātiem grīdas līmeņiem. Kreisajā pusē redzamā strīpa ir LED lampiņu ēna visticamāk no kādas fokusētāja vadules stiprinājuma detaļas.

Jāpiemin, ka apgūstu Pixinsight aizvien vairāk un aizvien vairāk jūtu, ka nāksies pārstrādāt lielu daļu savu līdzšinējo attēlu.

Lai pienācīgi pabeigtu šo attēlu ceru tuvākajā laikā veltīt vēl kādu skaidro nakti šai tālo galaktiku parādei.  :)

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

2014. gada 15. un 18. novemba nakts. Gaisa temperatūra naktīs no 0 līdz -5°C

Lum- 8x1200= 2h40min

Red- 4x1200b2= 1h20min

Green- 4x1200b2= 1h20min

Blue- 4x1200b2= 1h20min

Kopā=6h 40min 

Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC

Bildē noteikti ir vairāk galaktiku. Atzīmeju tikai pārliecinošākos variantus un zināmos.

 Tīrs filtrs- luminance.

Crop bilde ar gandrīz 1:1 lielumu.

NGC 891 un daļa ACO 347

Reiz, sensenos laikos kādā tāltālāAndromedas zvaigznāja  koši dzeltenās zvaigznes sistēmā ar nosaukumu HD14771 izcēlās dumpis. Lielais spicais Mātes kuģis NGC 891 un ievērojams pulciņš tā pavadošās korvetes izlēma pamest zvaigzni un doties kosmosa dzīļu izzināšanā, lai remdētu savas dusmas par dumpi..

NGC 891 atrodas aptuveni 27 miljonu gaismas gadu tālu no zemes un 1784 gada 6. oktobrī to atklāja Angļu astronoms William Herschel. Galaktika ir savdabīga ar to, ka tās disks ir vērsts pret mums tieši ar sānu un tā tiek uzskatīta par līdzinieci mūsu pašai "Piena ceļa" galaktikai, jo gan tās spožums, izmēri, gan molekulārā sastāva pētījumi stāsta, ka galaktika ir ļoti līdzīga mūsējai un ja kāds uz mūsu pašu Piena ceļu raugās tieši no sāniem, tad ļoti iespējams, redz ļoti līdzīgu ainu kā mēs ar NGC 891.

2014. gada 23. oktobra nakts bija auksta vējaina, bet skaidra. Protams, mierīgi šo faktu palaist garām nevarēju un biju sagatavojies fotografēšanai. Lai arī vējš brāzmās bija diezgan liels, tomēr šķiet aukstums neļāva atmosfērai briesmīgi viļņoties un redzamība visas 10 stundu nakts garumā bija Latvijas apstākļiem samērā laba un stabila ar zvaigžņu vidējo FWHM 3.3" uz 20min sub-ekspozīcijām. Nakts kopumā izvērtās par lielu pacietības pārbaudījumu, jo jau no 4 rītā stipri nāca miegs, kā arī iešana ārā aukstajā vējā pēc kārtējās tējas krūzes bija dikti nemotivējoša.. :)
Šoreiz pēcapstrāde no A līdz V ar Pixinsight un no V līdz Z ar PhotoshopCC. Noise reducēšana ir ļoti pieklusināta un minimāla, lai gan iespējams vēl atradīšu laiku un būs versija ar stingrākiem noise reducēšanas mēriem, jo nemaz TIK ļoti asāka tā bilde nekļūst un augstā izšķirtspējā tas noise pat traucē to baudīt. Jāatzīst, Pixinsight ir tiešām neviltoti labākā programmatūra, kuru līdz šim esmu lietojis zvaigžņu foto apstrādei un jau sāku krāt tās pilnajai licencei..
Kopumā esmu apmierināts ar rezultātu, lai arī vienmēr var vēlēties vairāk subekspozīcijas labākai S/N attiecībai un asāku debesu redzamību mazajām, blāvajām detaļām bildē. Jāatzīst arī beidzot spoguļu kolimācija ir līmenī, lai arī esmu atklājis, ka šķietami fiksētais primārā spoguļa mehānisms nemaz nav TIK fiksēts un atkarībā no teleskopa savērsuma nedaudz, bet dzīvo savu leņķisko dzīvi, kas tad arī attiecīgi nedaudz bojā kolimāciju un fokusu bildēs.

Bildē pagaidām esmu saskaitījis 38 galaktikas, bet iespējams ir vairāk, jo vairākas "mazās" "slēpjas" aiz zvaigznēm, vai arī blāvuma un tāluma dēļ balansē uz "noise grīdas"un ir ļoti grūti noteikt vai tā ir vai nav galaktika. Galaktiku kopas ACO 347 stūrītis ir attēla kreisais augšējais pa kreisi no spožās dzeltenās zvaigznes HD14771 (1300 gaismas gadi no zemes). Tāpat 20minūšu subekspozīcijas ir nedaudz reģistrējušas Piena ceļa starpszvaigžņu putekļu mākoņu struktūras, kas ļoti blāvi sazīmējamas vienā līmenī ar "noise grīdu" skatoties bildes kopskatā uz ne pārāk kontrastaina monitora.

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGBHa

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

23. oktobra nakts. Gaisa temperatūra naktī no -6 līdz -8°C

Lum- 9x1200= 3h

Red- 5x1200b2= 1h40min

Green- 6x1200b2= 2h00min

Blue- 6x1200b2= 2h00min

Kopā=8h 40min 

Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC

Triangulum galaxy M33, NGC598

Trijstūra galaktika, jeb Messier kataloga 33. galaktika. Interesanta ar daudz ko, bet pirmkārt jau ar to, ka ir viens no vistālākajiem ar aci saskatāmajiem objektiem debess jumā, ja vien novērošanas vieta ir naktī ir pietiekami tumša.
Aprēķināts, ka galaktika ir aptuveni 3 miljoni gaismas gadu attālumā no zemes, kas ir gandrīz tik pat tālu, kā tās kaimiņ galaktika- milzīgā Andromeda M31, un abas "draudzenes" atrodas tajā pašā lokālajā galaktiku grupā, kurā mēs ar savu "Piena ceļu". Zinātnieki arī domā, ka Andromeda un Trijstūra galaktika savstarpēji ir jau sadūrušās un tikai turpina sadursmes procesu.

Fotografēju šo galaktiku 3. reizi, kur pēdējo no tām tieši pirms 2 gadiem tieši tajā pašā datumā- 18. oktobrī. Pavisam neapzināta sakritība. :) Pirms diviem gadiem šī galaktika bija pirmais objekts ar monohromo fotokameru. Toreiz gan pavisam pieticīgas pārdesmit minūšu summārās ekspozīcijas, jo vēl daudz kas bija jāapgūst. :)
Jāsaka, ka nakts Latvijas laika apstākļiem bija nepielūdzami fantastiska. Gaisa mitrums 78-85% un gaisa temperatūra -4 līdz -6, kas radīja 2.6''-3.0'' FWHM fokusa kvalitāti 15 minūšu ekspozīcijām ar pārsteidzošu stabilitāti visas nakts garumā.
Beidzot arī fokusētāja leņķis ir precīzi salāgots pret sekundāro spoguli, kā arī primārais un sekundārais spogulis ir, teiksim, lieliskā kolimācijā, lai gan ir maza kļūda sekundārājā, kuru pamanīju par vēlu. Bet tie šoreiz sīkumi. :)

Pēcapstrādē interesants moments. NAV izmantots fotošops. Jā! :) Fotošops izmantots tikai web izmēra bildes sagatavošanai un kadra "kropēšanai". Aizvien vairāk apgūstu un proporcionāli sajūsminos par Pixinsight. Šoreiz arī gandrīz viss bildes tapšanas process veikts tieši ar Pixinsight. Vienīgais ne-Pixinight etaps bija datu kalibrēšana un reģistrēšana.

Kopumā esmu gandarīts par rezultātu, lai gan pie tik fantastiskām debesīm jau uzreiz bija redzams, ka būs labs rezultāts. Ja vēl ko vairāk gribētu velēties, tad H-alpha datu ekspozīciju summu no 3 līdz vismaz 10 un līdzīgi ar zilā un zaļā datu kanāla ekspozīcijām.

Jā un tas "noise" bildē pa malām nav tehniskais noise. Vienīgais "noise" bildes mazāk gaišajos reģionos ir dēļ labo debesu augstās izšķirtspējas, jo galaktikas zvaigznes vairs nesaplūst migliņā, bet gan sāk "pleķoties" uz izšķirtspējas robežas. :)

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGBHa

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

18. oktobra nakts. Gaisa temperatūra naktī no -4 līdz -6°C

Lum- 8x900= 2h

Red- 5x900b2= 1h15min

Green- 5x900b2= 1h15min

Blue- 5x900b2= 1h15min

Ha- 3x1200= 1h

Kopā=6h 45min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8

Ieskats katra kanāla datos atsevišķi.

IC 1795

Šis emisijas miglājs atrodas Kasiopejas zvaigznājā aptuveni 6000 gaismas gadu attālumā no zemes un aptver lauku 70 gaismas gadu attālumā.
Izvēlējos šo fotografēt jau gadu atpakaļ, kad uzsāku savu "miglāju fotoprogrammu" un iepatikās miglāja strukturētā un detaļām pilnā forma, kā arī neskaitāmo zvaigžņu miriādes. Nofotografēt baudāmi izdevās tikai šogad naktī uz 1. oktobri. Pagājušogad kameras viena no 2 mikroshēmu platēm atteicās produktīvi sadarboties, kā rezultātā dati bija bojāti un visas nakts darbs "Ķīnas vējā". :)
Iespējams modīgāk šis miglājs varētu izskatīties šaura diapazona filtros Ha, SII un OIII fotogrāfijā, bet kaut kā ļoti gribējās iegūt tādu cilvēcīgi patiesāku ainu par to, kā būtu, ja manas acis būtu teleskops ar jutīgu sensoru :)
Jāsaka, debesu kvalitāte uz laiku, kad fotografēju šo, bija Latvijai izcila un arī labākā, kādā vispār esmu fotografējis, ja neskaita gaismas piesārņojumu. Vidēji FWHM 2.7". Protams, palīdzeja arī fakts, ka objekts nakts vidū ir tieši zenītā, kur atmosfēras piesārņojums skatā no zemes ir vismazākais.
Kopumā esmu apmierināts ar iznākumu. Vēl varētu vēlēties savas +5 sub-ekspozīcijas uz katru krāsu kanālu un kādas +3 uz gaismas kanālu, kas mazinātu noise attēla "grīdas līmenī", tādejādi skaistāk parādot pavisam tumšos miglāja reģionus un to struktūras, kā arī izceļot 19+ magnitūdas zvaigznītes.
Pēcapstrādē vidus etapā atkal izmantoju Pixinsight. Šoreiz jau mazliet kontrolētak un izprotošāk. Tiešām ir daži rīki, kas šajā programmā ir neatsverami palīgi kvalitatīvu attēlu radīšanai.

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

Pēdējā septembra nakts uz 1. oktobri Gaisa temperatūra svārstījās no +2 līdz -1°C

Lum- 6x900= 1h 30min

Red- 4x900b2= 1h

Green- 3x900b2= 45min

Blue- 3x900b2= 45min

Kopā=4h 00min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8, Photoshop CC2014

Galaktika Messier 74

Hei!

Septembra beigas beidzot atvēlēja man brīvāku darba režīmu, kā arī sniedza man vairākas skaidras naktis. Es jau, protams, mierīgi siltā gultā gulēt negāju. :)
Šoreiz, vēl joprojām gaidot savu kolimācijas lāzeru, mazliet tomēr uzlaboju spoguļu "paralēlismu" izmantojot "hall of mirrors" tehniku. Jāsaka, diezgan efektīgs RC teleskopu kolimēšanas veids. Lai arī nav pilnīgi perfekts, tomēr tuvu ļoti labam rezultātam, kā rezultātā zvaigžņu ovālošanās turpat vai ir izskausta. :)
Messier 74 galaktika atrodas zivju zvaigznājā (pisces). Zinātnieki aprēķinājuši, ka tā atrodas aptuveni 32 miljonu gaismas gadu tālumā no zemes un ir mājvieta aptuveni 100 miljardiem zvaigžņu. Galaktika tika atklāta 1780. gadā un to izdarīja Pierre Mechain, kurš par savu atklājumu paziņoja Čārlzam Messieram, kurš savukārt to ievietoja savā topošajā Messier kosmosa objektu katalogā. Šī galaktika arī ir viena no grūtāk vizuāli saskatāmajām amatieru teleskopiem no Messier kataloga.
Lai nu tur kā, ar to visu informāciju, bet mani šī galaktika piesaistīja ar savu skaisto un ļoti izteikto spirālveida struktūru. Veicot testa kadrus sapratu, ka šī IR jāfotografē. :) Jāteic arī, ka septembra beigas un oktobris ir šai galaktikai ļoti piemērots fotografēšanas laiks, jo tās loka maksimums virs horizonta praktiski sakrīt ar nakts ilguma viduspunktu, kas nozīmē, ka to var fotografēt turpat visu nakti. Galaktika gan nesasniedz debesu zenītu nekad, kas rada nedaudz problemātiskāku tās fotografēšanu Latvijas laikapstākļos.
Kopumā esmu apmierināts ar rezultātu. Lai arī pilnīgam sirdsmieram gribētos vēl perfektu spoguļu kolimāciju un individuālās sub-ekspozīcijas par 5 minūtēm ilgākas no 15 uz 20minūtēm. Jāteic arī, ka debesu redzamība divās no 3 naktīm bija ļoti laba un visai stabila 3" FWHM robežās. Jā un vēl tas jocīgais atspīdums kadra kreisajā apakšējā stūrī... nezinu pagaidām no kurienes tas tā un kapēc kaut kas tur atstarojas. Skaidrs, ka no kādas spožākas zvaigznes, bet pret ko... būs atkal, ko risināt.. :)
Bilžu apstrādē arī mazliet apgūstu jaunas vēsmas. Iemēģinu 45 dienu izmēģinājuma versiju Pixinsight programmai un jāsaka ir vairākas lietas, kas to padara par ļoti pievilcīgu astrofotogrāfijas datu apstrādes programmu. Bet mācos, tāpēc Pixinsight šīs bildes tapšanā vēl spēlē mazu lomu, lai gan pāris būtiski elementi ir izmantoti arī no tās arsenāla.
Tad nu beidzot garo muldēšanu. Ceru jums arī patiks mana "Izgatavots Latvijā" versija ar Messier 74 galaktiku. :)

P.s. Paldies Keilijai par līdzdarbošanos bildes komplicētajā un laikietilpīgajā apstrādes beigu fāzē. ;)

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

3 naktis 27. un 30. septembra naktis, plus 1. oktobra nakts. Naktīs gaisa temperatūra svārstījās no +4 līdz -1°C

Lum- 14x900= 3h 30min

Red- 7x900b2= 1h 45min

Green- 7x900b2= 1h 45min

Blue- 7x900b2= 1h 45min

Kopā=8h 45min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8, Photoshop CC2014

Šis ir tīrā filtra 1 sub-ekspozīcijas15 minūšu kadrs. Interesants ar to, ka kadram turpat vai pa vidu pāri pārlidoja lidmašīna. Abas spārnu lampiņas ir tās garās svītras. Labi var nojaust galaktikas mērogu un teleskopa pietuvinājumu. Domāju, ka Lidmašīna varētu būt lidojusi ~5km augstumā, vai augstāk.

Veil nebula (Eastern) NGC 6992-95

Hei!
Tad beidzot! Jaunās sezonas pirmā bilde. Veil miglājs (plīvura miglājs). Supernovas sprādziena paliekas, kas tagad traucas cauri kosmosam kā sakarsētas jonizētas gāzes un putekļu mākonis gulbja zvaigznājā. Zinātnieki aprēķinājuši, ka pati supernova sprāgusi 5- 8 tūkst. gadu atpakaļ. Aptuvenais aprēķinātais attālums no zemes tiek minēts kā 1470 gaismas gadi.
Veil miglājs man ir sava veida izaicinājums kopš reizes, kad par to uzzināju esam, un visas reizes, ieskaitot arī, diemžēl, šo ir bijis kaut kas, kas nav ļāvis man uzņemt attēlu tā, kā to vēlētos. Lai arī jāatzīst, ka šoreiz ir izdevies vislabāk. Kas tad šoreiz atkal ir slikti? Teleskopa spoguļu kolimācija... Tā ir nepilnīga un pie vainas tieši ir primārais spogulis, kuru pēc tīrīšanas neesmu tā arī varējis dabūt perfektā kolimācijā (taisnā optiskā asī). Gaidu savu lāzera kolimatoru, lai tad nu beidzot visas tehniskās ķibeles būtu atrisinātas. Bet tā kā lāzers vēl tikai nāk, bet skaidrās naktis nāk un iet, tad bija vien jāfotografē tā, kā to var. Nepilnīgo kolimāciju viegli pamanīt kā ovālas zvaigznes diognālā virzienā no kreisā apakšējā uz labo augšējo. Ovālās zvaigznes nav lielākā bēda. Arī fokusa assums ir pakārtots šim virzienam un manāmi zūd tieši šajos stūros. Tā kā... būs vien jāfotografē Veil miglājs arī 4. reizi. :)
Bilde uzņemta Dobeles rajonā samērā tumšā vietā. Debesu izšķirtspēja tovakar bija ~3" un visai stabila, bet savukārt caurspīdība bija diezgan vāja. Bildēts naktī no 20. uz 21. septembri.
Šoreiz izlēmu arī mazliet paeksperimentēt ar zvaigznēm un ir attēla versija bez tām. Manuprāt, skaisti var saskatīt to, ko raibais zvaigžņu daudzums vizuāli nomāc. Par cik miglājs kopumā ir ļoti liels, tad mana teleskopa redzes laukā tika tikai, manuprāt, interesantākais fragments no tā visa, lai gan, iespējams nākotnē pamazītiņām safotografēšu visus fragmentus. :)

P.s. noise problēma IR atrisināta. Bildes atkal IR normālas un Kristaps atkal IR priecīgs! :D

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ6+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

Lum- 7x900= 1h 45min

Red- 3x900b2= 45min

Green- 4x900b2= 1h

Blue- 4x900b2= 1h

Ha- 3x900b2= 45min

Kopā=5h 15min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Photoshop CC2014

Zvaigznes ir tik daudz, jo šis miglājs atrodas piena ceļā- tajā blāvajā "taciņā" nakts debess jumā.

Bija ko pasvīst, lai no zvaigznēm tiktu vaļā.... Diezgan pietuvināti tā izskatītos miglājs, ja zvaigznes nebūtu redzamas. Manuprāt, skaisti. "Ekrāns" beidzot ir "salabots" un mušiņas vairs nav. :)

Kolimācija..

Kamēr mēness piegaismo naksnīgās debesis ir laiks pārdomām ko uzlabot. Spoguļi smuki, tīri, bet kolimācija kā negrib izdoties, tā negrib.. RC teleskopam kolimācija (spoguļu salāgošana optiskajā asī) bez īpašiem palīginstrumentiem ir visai viltīga un laikietilpīga, lai arī pamatprincips vienkāršs. Jāsaregulē abi spoguļi viens pret otru cik vien paralēli iespējams, lai fokuss uz kameras matricas projecējas vienmērīgi, bet realitātē tas nav nemaz tik vienkārši izdarāms, jo katram no spoguļiem ir 3 regulējošās skrūvītes un izmainot viena spoguļa leņķi jākoriģē atkal otram. Plus, vēl, lai galīgi garlaicīgi nav, tad arī fokusētāju vēlams pieregulēt vienotā optiskajā asī... beigās izlēmu, ka tomēr jātērē vēl tā naudiņa un jāiegādājas arī kvalitatīvi kolimācijas palīginstrumenti... Ir cerība, ka ar tiem spēšu aizmirst par to, cik piņķerīga ir kolimācijas procedūra un ar mierīgu sirdi būšu ticis pie vienmērīga fokusa visā bildē. :)
Nākamās tumšo nakšu medības sāksies līdz ar 16 septembri... Ir ļoti maza cerība tikt pie kolimācijas instrumentiem līdz ar to datumu, bet uz 20 tajiem datumiem jau var sākt cerēt, ka paciņa būs pie manis.. :)

Šādi ir patreizējie mērījumi analizējot uzņemtu attēlu ar zvaigznēm. Tie rāda, ka tumši zilajā reģionā FWHM (fokusa kvalitātes rādītājs) ir 3.10" bet sliktākajā 4.29" Kolimācijas pamatuzdevums ir dabūt to tumši zilo centru marķiera centrā (optiskā ass) regulējot abus spoguļus. Tādejādi fokuss arī kļūs vienādāks pa visu bildi, jo patreiz tas ir manāmi novirzīts no optiskās ass dēļ neprecīzas kolimācijas.

Beidzot atnāca jauna versija manai defektīvajai CCD kameras strāvas sadalītāja kastītei. Testa melnais kadrs un... WOW! :) gluži kā zvaigžņotas debesis pret nomākušām. :D Bilde komentārus neprasa. Tikai liek aizdomāties ar kādu noise daudzumu man nācās cīnīties praktiski visu pagājušo tumšo sezonu un kas būtu sanācis, ja bildēs nebūtu šis "fantastiski" lielais noise. Neko, gaidu ļoti pirmo iespēju atkal ko fotografēt... :)

Dark frame 300sec @-30°C

Dark frame 300sec @-30°C

Jaunā astro sezona ir klāt!

Vasara strauji iet uz nobeigumu, kas nozīmē, ka drīz varēs sākt bildēt. :) Spogulis notīrīts, nokolimēts, kā arī beidzot sakrāts autofokusētājam, kam vajadzētu ietaupīt laiku uz smalko fokusēšanas darbu. Tad nu, jācer, ka mākoņi un darba projekti kooperēsies, un drīz varēšu sākt ķerties pie nu jau tik ļoti iemīļotās fotografēšanas.
Rudens- krāšņo miglāju laiks. Plānā piebeigt Veil nebula un iespējams vēl kādu skaisto "mākoni". Ir labas ziņas attiecībā ar noise būšanu, kas pēdējās 4 bildēs bija ārkārtīgi liels. Izrādījās CCD kameras barošanas bloka kastīte nedara savu darbu un nebaro ierīci kā nākas, kā rezultātā, bildēs bija pastiprināti liels noise... pat jābrīnās, ka tās izdevās tik labas. Ir tagad pamatota cerība, ka nebūs jāfotografē 3 naktis viens objekts :)

Spogulis pirms tīrīšanas.

Bildē zemāk daļēji notīrīts spogulis. Viss spogulis tīrīts izmērcējot virsmu ar ispopropilspirta šķidrumu, tad to noskalojot ar destilētu ūdeni. Savukārt vērīgāk ieskatoties var ievērot vēl tīrāku spoguļa daļu. Tā tīrīta ar polimēru šķīdumu, kurš tiek uzklāts šķidrā veidā, bet pēc tam tam nožūstot gluži kā novelcene novilkts līdz ar netīrumiem nost. Jāsaka, ka šī metode pārsteidzoši labi notīrīja spoguli. Pēc tam tas patiešām gluži kā reklamēts izskatās kā jauns. :)

Kaimiņienes M81 un M82

Par cik mana teleskopa redzeslauks pietiek tikai vienai no abām pagāja divas ziemas līdz tiku pie šī attēla. Beidzot abas krāšņās kaimiņienes vienā bildē. Pēc zinātnieku aprēķiniem galaktikas vienu no otras šķir aptuveni 130 000 gaismas gadi un tās savstarpēji mijiedarbojas, kur lielākā uz mazāko atstāj tik spēcīgu gravitācijas ietekmi, ka mazās galaktikas centrā notiek gluži vai zvaigžņu rašanās "uguņošana". Sarežģītākais šajā kaimiņu būšanā bija bildes salāgot baudāmi kopā. It kā ir izdevies, bet vēl sapņoju par "labējās" galaktikas krāsu datu pārfotografēšanu nebloķētu pikseļu formātā... Šķiet, dēļ bloķēto pikseļu labākās signāla pret trokšņa attiecības "pārdegušām" zvaigznēm esmu zaudējis to zvaigžņu krāsu dažādību par kuru vienmēr jūsmoju. Bet, lai nu, kā tur ar tiem PIXEĻIEM :) Bilde gatava!

Tehniskie dati:
Teleskops: RC8"
Kamera: QHY9m@-30 LRGB

Cigar galaxy M82 un Supernova

Hei!

Maijs ir klāt un zemei tuvākā zvaigzne arī naktī vairs nedod mieru. Debesis naktīs virs Latvijas nesatumst pilnībā. Tā, tagad līdz pat 20. augustam, kad naktī atkal būs gana tumšs, lai varētu fotografēt. Laiks atpūtai, pārdomām un ieelpai, pirms atkal ķerties klāt jaunu galaktiku iekarošanai. :)

Pirms Latvijas "polārā diena" ir klāt paguvu vēl noziedot dažas naktis fotografēšanas priekiem. Laiks Latvijas apstākļiem bija fantastisks. Skaidrs bija, šķiet, gandrīz divas nedēļas un lielākoties naktī gaisa mitruma rādītājs rādīja 45-55%, kas pēc maniem novērojumiem ir ļoti netipiski un fotografēšanai ideāli. Pēdējā no visām fotografēšanas naktīm redzamība 15min ekspozīcijā bija 2,8", kas ir līdz šim izcilākais rādītājs manā pieredzē.

Cigāra galaktika (Messier 82, NGC 3034)

Noteikti ieguvusi savu nosaukumu pateicoties tās vizuālajam izskatam skatā no mūsu zemes. Galaktikas disks ir 80° savērsumā pret mums, tātad, praktiski ar sāniem. Pēc zinātnieku aprēķiniem tā atrodas aptuveni 11.5 miljoni gaismas gadu tālu un tiek uzskatīts, ka blakus kaimiņos esošās M81 galaktikas mijiedarbības ietekmē M82 iekšienē notiek ļoti aktīvi zvaigžņu rašanās processi, kas redzamajā gaismas diapazonā vizuāli raksturojas ar daudzajām sārtajām ūdeņraža struktūrām galaktikas centrā. Zvaigznes šīs galaktikas centrā rodas 10x ātrāk kā visā mūsu piena ceļa galaktikā kopā.
2014. gada 21. janvārī Londonas observatorijas pasniedzējs un 4. tā studenti pamanīja jaunu neredzētu zvaigzni galaktikā, kas mazliet vēlāk tika klasificēta kā Ia tipa supernova.
Šis attēls ir daļa no manas ieceres lielāka izmēra kopattēlam, kur būs redzamas abas savstarpējā mijiedarbībā esošās galaktikas.
Kopumā esmu priecīgs par to kā ir sanācis, bet šķiet vēl domas dalās par to, vai ir vērts krāsu datiem bloķēt pikseļus S/N atiecības uzlabošanai. Lielākā problēma ir tā, ka pēc novērojumiem izskatās, ka zvaigznes pārdeg un zaudē krāsas.
P.s. Paldies Keilijai par fotošopa apstrādes palīdzību. ;)

Attēla tehniskie dati:

Teleskops: RC8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30° LRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

Luminance- 16x1200- 5h20min

Red- 4x900b2- 1h

Red- 7x1200b2- 2h20min

Green- 7x1200b2- 2h20min

Blue- 3x1500b2- 1h15min

Blue- 4x1200b2- 1h20min

Kopā- 13h35min 4 naktīs 21-24. aprīlī

Datu apstrāde: CCDstack, PhotoshopCC.

Messier 106 galaktika, jeb NGC 4258

Atnāca pavasaris ar savu saulīti, kas nozīmē arī naktis bija skaidrākas un radās iespēja ko nofotografēt. Pārsteidzoši sausas naktis! Gaisa mitrums bija vidēji 65% robežās, kas ir ļoti neparasti Latvijas tumšo nakšu sezonā, kur tipisks gaisa mitrums ir 90-96%.
Messier 106. galaktika atrodas 22- 25 miljonu gaismas gadu tālu Lielā lāča zvaigznājā. Lai arī Galaktikas kodols ir ļoti gaišs, tomēr tās apkārtējās zvaigžņu un gāzu, putekļu struktūras ir patiess izaicinājums amatieriem, jo ir ļoti blāvas un pārliecinoša signāla iegūšanai nepieciešama ilgstoša un pacietīga fotografēšana.
Bilde, manuprāt, sanākusi labi, lai arī vēlreiz sāku aizdomāties par gaišāka teleskopa nomaiņu. Teleskops ir lielisks. Tam ir laba izšķirtspējas attiecība priekš mana KAF 8300 CCD sensora, kā arī tas ir brīvs no spoguļa komas deformācijas, bet ir viens ļoti svarīgs aspekts... optikas gaišums. Ja Latvijā iespēja fotografēt būtu vismaz divreiz biežāka par 10 reizēm sezonā, tad droši vien manī nerastos nekādas pārdomas, bet tā kā iespējas sezonā ir ~10, tad ir nopietni jāpārdomā ko darīt tālāk. Lai nu kā, Messier 106 esmu pieveicis un prasīja tas man ne vairāk un mazāk kā 6 naktis. Šoreiz tiktiešām eksperimentēju ar ekspozīciju ilgumiem, lai panāktu iespējami labāku rezultātu.
Pēcapstrādē gribu teikt LIELU paldies Keilijai Sproģei, kas ir mans Photoshop guru un tieši viņa palīdz man datu apstrādes beigu fāzē novest šos attēlus līdz tādai pilnībai kādu to redzat.

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m+LRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

Lum- 27x660= 4h57min

Red- 12x660b2= 2h12min

Red- 1x900b2= 15min

Red- 3x1140b2= 57min

Red- 8x1200b2= 2h40min

Green- 15x660b2= 2h45min

Green- 5x1200b2=1h40min

Blue- 17x660b2= 3h7min

Blue- 1x1440b2= 24min

Blue- 5x1560b2= 2h10min

Kopā=21h 7min 

6 naktīs

Pēcapstrāde: CCD stack, Photoshop.

Raidījums "TE" un citi jaunumi.

Vakar stāstīju zilus brīnumus jaukajā Latvijas jaunatklāšanas LTV1 raidījumā "TE". Visi, kam ir interese atkārtojums redzams šeit.
Paralēli tam gatavoju jaunu stāstījumu par astrofotografēšanu amatieriem Starspace rīkotajā starparty Suntažu observatorijā 12. aprīlī. Centīšos, lai būtu praktiski un interesanti visiem, kam kosmosa fotografēšanas prieks ir licis kļūt nedaudz trakam. Stāstījums cerams būs praktiskāks un uzskatamāks kā LAB biedrības sanāksmē decembrī. Tāpat ir cerība, ka vizuālas uzskates nolūkiem paņemšu līdzi vismaz daļu no sava ekipējuma. ;) Kā beidzamais jaunums- iznācis arī "Zvaigžņotā debess" pavasara numurs, kur iespējams izlasīt amatierzinātnisku rakstu par to kā sāku fotografēt, kapēc, ar ko fotografēju u.c. tml. jautājumiem saistībā ar astrofotogrāfiju.

P.s. paralēli visam ļoti ceru vēl pirms maija gaišo nakšu sākšanās noķert vēl kādu sapņainu foto.. :)

Galaktiku parāde-> Keenan's System NGC 5216, NGC 5218 & co.

Kāds laiciņš pagājis, kopš kādas veiksmīgas astrofoto nakts. Te, vai nu mākoņi, vai vējš, vai kāda cita liksta ar Ķīniesu tehniku (lai piedod man viņi) un jau kopš 2013. gada novembra nav izdevies neviens veiksmīgs foto. Tad tā kārtīgi nocieties  4. martā  tiku beidzot pie vienas neticami labas skaidras nakts un līdz ar to izlēmu, ka jāpārbauda jaunais teleskopa statīvs pamatīgāk, un jāfotografē ļoti prasīgs objekts.
Šis ļoti tālo un arīdzan blāvo galaktiku pārpildītais reģions ir maģisks. Tikpat maģisks ir skats, kā divas galaktikas savstarpēji turpina sadursmes procesu. Milzīgie giganti sadūrušies un izsvieduši viens otra zvaigznes pa visuma telpu mums neaptverami garās astēs. Galaktikas savu "iesauku" ieguvušas pateicoties zinātniekam Phillip. C. Keenan, kurš 1935. gadā pirmais publicēja zinātnisku rakstu par šo galaktiku savstarpējo saiki ar garo asti.
Bilde gan vizuāli nešķiet no iespaidīgajām, bet jāsaprot, ka galaktikas ir ĻOTI blāvas (Zvl. 13.6 un 13.1) un Cēsu pilsētas gaisma, šķiet, atgādināja par sevi. Divdesmit minūšu ekspozīcijas, šķiet, diemžēl ir tuvu maksimumam, ko no šīs vietas varu atļauties bildēt.
Bildē redzamas daudz ĻOTI tālas, (ja tic SkyTools3 datiem dažas pat līdz 1.4- 2.5miljardu gaismas gadu tālas) un blāvas (Zvl. 16- 18)  galaktikas, kuras ir tālākās apzināti fotografētās līdz šim.

Bilde, lai arī tuvu manas observatorijas debesu limita maksimumam, manuprāt, ir uzbildējama veiksmīgāk, jo tai nepietiek ar vienu 7h nakti un vajadzētu kādas 3, lai iegūtu baudāmu signāla pret trokšņa attiecību. Ļoti ceru vēl saņemt drosmi un noziedot vismaz vienu nakti šim objektam pirms vasaras. Gribētos pārliecinošāk iegūt signālu no ļoti daudzajām mazajām galaktikām, kuras šajā reģionā ir pārsteidzoši daudz...

Šī bilde kā Versija-1, šai galaktiku parādei.

Teleskops: RC8
Kamera: QHY9m+ LRGB@-30
Statīvs: EQ8+OAG+Lodestar

Ekpsozīcijas:
Luminance- 9*20min
Red- 7*11min b2
Green- 7*11min b2
Blue- 6*15min b2
Kopā- 7h un 6min