Sh2-155, Cave nebula

Laiks, šķiet, steidzās katrā ikdienas solī. Minūtes, stundas, dienas. Viss rit nepielūdzami uz priekšu un mirkli paturēt vien ilgāk varu to nofotografējot. Ieskatoties šajā attēlā es sajūtu laika mirklību vēl vairāk. Gaisma no sārtā miglāja līdz manas kameras sensoram mērojusi ~2400 gadus ilgu ceļu. Kosmiskajiem mērogiem niecīgs attālums, bet cilvēcīgajiem- neiedomājami liels. Kopš brīža, kad attēlā redzamie fotoni uzsāka savu ceļu, cilvēki uz Zemes radījuši daudz mirkļu. Un daudzās zvaigznes.., tie nav tikai punktiņi, man tās ir pasaules. Iespējams, ap kādu no tām savus orbitālos apļus skaita, tādi paši konstruktīvie sapņotāji, kā mēs.
Septembra un Oktobra beigās tomēr bija arī skaidras naktis, kuras sev par prieku, pavadīju nomodā zem zvaigžņotas debess.
Miglāja krāsas attēlā ir cilvēka redzes uztverei pietuvinātas dabīgajām, jo attēls tapis kombinējot šaura diapazona filtrētu gaismu no H-alpha (hydrogen) un OIII (oxygen) filtriem. Zinot, ka šis miglājs ir ūdeņraža emisijas pilns, tas darīts ar nolūku, lai iegūtu lielāku kontrastu bildē izmantojot tieši 7 nanometrus spektra pie 650Nm atzīmes. Zvaigžņu krāsas ir patiesas un iegūtas atsevišķi fotografējot īsākas ekspozīcijas klasiskajā RGB filtru shēmā. Oxygen signāls izrādījās vājāks, kā biju iedomājies un tāpēc mazās S/N attiecības dēļ nav daudz jūtams. Ceru mākoņi ļaus pievērsties šim objektam vēl kādreiz un man izdosies pilnveidot attēlu ar gaismas signālu no citas spektra daļas.

NBRGB

 H-alpha

OIII

 RGB

Teleskops: RC8"
Kamera:QHY9m@-30C Ha,OIII,RGB
Statīvs: EQ6, EQ8@ OAG+Lodestar@phd2
Datu ieguve, apstrāde:  SGPro, Pixinsight 1.8

Ekspozīcijas: 24.- 27. septebris, 24. oktobris 2017.
Ha 1800s *13=6h30m
OIII 1800s *11=5h30m
R 240s *7
G 240s *7
B 240s *7
Kopā: 13h 24min
Pēcapstrāde: Pixinsight

Asteroīdu bariņš NGC 3628 skata laukā.

Par godu ANO starptautiskajai asteroīdu dienai izlēmu jāsamontē video ar šo tēmu saistītu piedzīvojumu šā gada 28. martā. Fotografējot NGC 3628 un tās garo, blāvo asti kadrā pamanīju vairākus blāvus, lēni slīdošus objektus. Kā vēlāk izrādījās, tie ir asteroīdi no galvenās asteroīdu joslas. Sākotnēji gan domāju, ka ja ne citplanētieši ( :D ) tad kaut kādas kosmiskās atlūzas. Dīvaini šķita, ka visi punkti kustējās vienā virzienā. Vienu brīdi pat iedomājos, ka kādi defekti kamerā. :) Lai nu kā, lūk, video.

Leo triplet NGC3628, M66, M65

Lauvas triplets ir trīs spirālveida galaktiku grupa aptuveni 35 miljonu gaismas gadu tālu no Zemes. Tā kā skatā no Zemes caur Piena ceļa galaktikas disku trijotne redzamaa Lauvas zvaigznājā, tās ieguvušas savu nosaukumu "Lauvas triplets". Visas 3 galaktikas ir spirālveida, kur NGC3628 ir skatā no sāniem.
Šo foto projektu uzsāku ar domu nofotografēt īpaši blāvo, aptuveni 300 000 gaismas gadu garo NGC3628 galaktikas asti, kas nedaudz ir izdevies, bet attēla tapšanas gaitā sapratu, ka nepieciešamas kvalitatīvākas, mazāk gaismas piesārņotas debesis, kā arī labvēlīgāki laikapstākļi. Krāsu informāciju vēl jāfotografē, tāpēc pašlaik viss tikai melnbalts.
2016-17. gada astrosezona bija, šķiet, mākoņainākā kopš manas zvaigžņu fotografēšanas aizraušanās 2011. gadā.
Fotogrāfija ir mozaīka no 2 atsevišķiem attēliem. Tā kā mākoņainuma dēļ subekspozīciju skaits attēliem nav vienāds, arī fona gaišums atšķiras.
Cerams 2018. gada pavasaris būs mazāk mākoņains, kad būs iespēja atkal pievērsties šim projektam.

Attēls uzņemts 2017. gada 28., 29. marta un 24. aprīļa naktīs Cēsīs, Amatas novadā.
Ekspozīcijas:
NGC3628
Luminance filtrs: 22x900sec= 5h30min
M66, M65
Luminance filtrs: 7x900s= 1h45min

Teleskops: RC8"+FR @ 1219mm
Kamera: QHY9m CCD@ -30 +Clear filter
Statīvs: EQ8@OAG+Lodestar@PHD2
Foto programmatūra: SGPro
Datu apstrāde: Pixinsight

Šis attēls ir izgriezums no kopējā plāna tuvākai apskatei

Garā aste (apvilkta ar dzeltenu) ir tikai viegli nojaušama. Tā redzama kā ļoti blāvs "sabiezējums" kadra kreisajā pusē zem NGC 3628. Ja ieskatās ļoti vērīgi tad tās garums stiepjas līdz pat kadra apakšai un turpinās ārpus tā. Bet pārliecinošam rezultātam nepieciešamas kontrastainas, gaismas nepiesārņotas debesis, kādas Amatas novadā nav..

Interesanti vienmēr ir pavērot neskaitāmos blāvos, mazos pleķīšus šādos ilgu subekspozīciju attēlos un salīdzināt tos ar zvaigžņu, un galaktiku kartēm pārliecinoties, ka tie nav nekādi kameras defekti, bet gan tāltālas galaktikas ar milijoniem zvaigžņu katrā. Turklāt, vēl ir tik daudz pleķīšu, par kuriem kartes klusē. Šķiet, apšaubīt dzīvības eksistenci citur kosmosā ir visai muļķīgi...