Vakar stāstīju zilus brīnumus jaukajā Latvijas jaunatklāšanas LTV1 raidījumā "TE". Visi, kam ir interese atkārtojums redzams šeit.
Paralēli tam gatavoju jaunu stāstījumu par astrofotografēšanu amatieriem Starspace rīkotajā starparty Suntažu observatorijā 12. aprīlī. Centīšos, lai būtu praktiski un interesanti visiem, kam kosmosa fotografēšanas prieks ir licis kļūt nedaudz trakam. Stāstījums cerams būs praktiskāks un uzskatamāks kā LAB biedrības sanāksmē decembrī. Tāpat ir cerība, ka vizuālas uzskates nolūkiem paņemšu līdzi vismaz daļu no sava ekipējuma. ;) Kā beidzamais jaunums- iznācis arī "Zvaigžņotā debess" pavasara numurs, kur iespējams izlasīt amatierzinātnisku rakstu par to kā sāku fotografēt, kapēc, ar ko fotografēju u.c. tml. jautājumiem saistībā ar astrofotogrāfiju.
P.s. paralēli visam ļoti ceru vēl pirms maija gaišo nakšu sākšanās noķert vēl kādu sapņainu foto.. :)
Jau kādu laiku esmu aizrāvies ar astrofotogrāfēšanu un iegrimis šajā neprognozējamo pārsteigumu pilnajā nodarbē. Izlēmu, pienācis laiks sākt dokumentēt, lai savos pagātnes gaismas ķeršanas piedzīvojumos un rezultātos varu padalīties arī ar draugiem.
piektdiena, 2014. gada 21. marts
piektdiena, 2014. gada 7. marts
Galaktiku parāde-> Keenan's System NGC 5216, NGC 5218 & co.
Kāds laiciņš pagājis, kopš kādas veiksmīgas astrofoto nakts. Te, vai nu mākoņi, vai vējš, vai kāda cita liksta ar Ķīniesu tehniku (lai piedod man viņi) un jau kopš 2013. gada novembra nav izdevies neviens veiksmīgs foto. Tad tā kārtīgi nocieties 4. martā tiku beidzot pie vienas neticami labas skaidras nakts un līdz ar to izlēmu, ka jāpārbauda jaunais teleskopa statīvs pamatīgāk, un jāfotografē ļoti prasīgs objekts.
Šis ļoti tālo un arīdzan blāvo galaktiku pārpildītais reģions ir maģisks. Tikpat maģisks ir skats, kā divas galaktikas savstarpēji turpina sadursmes procesu. Milzīgie giganti sadūrušies un izsvieduši viens otra zvaigznes pa visuma telpu mums neaptverami garās astēs. Galaktikas savu "iesauku" ieguvušas pateicoties zinātniekam Phillip. C. Keenan, kurš 1935. gadā pirmais publicēja zinātnisku rakstu par šo galaktiku savstarpējo saiki ar garo asti.
Bilde gan vizuāli nešķiet no iespaidīgajām, bet jāsaprot, ka galaktikas ir ĻOTI blāvas (Zvl. 13.6 un 13.1) un Cēsu pilsētas gaisma, šķiet, atgādināja par sevi. Divdesmit minūšu ekspozīcijas, šķiet, diemžēl ir tuvu maksimumam, ko no šīs vietas varu atļauties bildēt.
Bildē redzamas daudz ĻOTI tālas, (ja tic SkyTools3 datiem dažas pat līdz 1.4- 2.5miljardu gaismas gadu tālas) un blāvas (Zvl. 16- 18) galaktikas, kuras ir tālākās apzināti fotografētās līdz šim.
Bilde, lai arī tuvu manas observatorijas debesu limita maksimumam, manuprāt, ir uzbildējama veiksmīgāk, jo tai nepietiek ar vienu 7h nakti un vajadzētu kādas 3, lai iegūtu baudāmu signāla pret trokšņa attiecību. Ļoti ceru vēl saņemt drosmi un noziedot vismaz vienu nakti šim objektam pirms vasaras. Gribētos pārliecinošāk iegūt signālu no ļoti daudzajām mazajām galaktikām, kuras šajā reģionā ir pārsteidzoši daudz...
Šī bilde kā Versija-1, šai galaktiku parādei.
Teleskops: RC8
Kamera: QHY9m+ LRGB@-30
Statīvs: EQ8+OAG+Lodestar
Ekpsozīcijas:
Luminance- 9*20min
Red- 7*11min b2
Green- 7*11min b2
Blue- 6*15min b2
Kopā- 7h un 6min
Šis ļoti tālo un arīdzan blāvo galaktiku pārpildītais reģions ir maģisks. Tikpat maģisks ir skats, kā divas galaktikas savstarpēji turpina sadursmes procesu. Milzīgie giganti sadūrušies un izsvieduši viens otra zvaigznes pa visuma telpu mums neaptverami garās astēs. Galaktikas savu "iesauku" ieguvušas pateicoties zinātniekam Phillip. C. Keenan, kurš 1935. gadā pirmais publicēja zinātnisku rakstu par šo galaktiku savstarpējo saiki ar garo asti.
Bilde gan vizuāli nešķiet no iespaidīgajām, bet jāsaprot, ka galaktikas ir ĻOTI blāvas (Zvl. 13.6 un 13.1) un Cēsu pilsētas gaisma, šķiet, atgādināja par sevi. Divdesmit minūšu ekspozīcijas, šķiet, diemžēl ir tuvu maksimumam, ko no šīs vietas varu atļauties bildēt.
Bildē redzamas daudz ĻOTI tālas, (ja tic SkyTools3 datiem dažas pat līdz 1.4- 2.5miljardu gaismas gadu tālas) un blāvas (Zvl. 16- 18) galaktikas, kuras ir tālākās apzināti fotografētās līdz šim.
Bilde, lai arī tuvu manas observatorijas debesu limita maksimumam, manuprāt, ir uzbildējama veiksmīgāk, jo tai nepietiek ar vienu 7h nakti un vajadzētu kādas 3, lai iegūtu baudāmu signāla pret trokšņa attiecību. Ļoti ceru vēl saņemt drosmi un noziedot vismaz vienu nakti šim objektam pirms vasaras. Gribētos pārliecinošāk iegūt signālu no ļoti daudzajām mazajām galaktikām, kuras šajā reģionā ir pārsteidzoši daudz...
Šī bilde kā Versija-1, šai galaktiku parādei.
Teleskops: RC8
Kamera: QHY9m+ LRGB@-30
Statīvs: EQ8+OAG+Lodestar
Luminance- 9*20min
Red- 7*11min b2
Green- 7*11min b2
Blue- 6*15min b2
Kopā- 7h un 6min
Abonēt:
Ziņas (Atom)