Sh2-155, Cave nebula

Laiks, šķiet, steidzās katrā ikdienas solī. Minūtes, stundas, dienas. Viss rit nepielūdzami uz priekšu un mirkli paturēt vien ilgāk varu to nofotografējot. Ieskatoties šajā attēlā es sajūtu laika mirklību vēl vairāk. Gaisma no sārtā miglāja līdz manas kameras sensoram mērojusi ~2400 gadus ilgu ceļu. Kosmiskajiem mērogiem niecīgs attālums, bet cilvēcīgajiem- neiedomājami liels. Kopš brīža, kad attēlā redzamie fotoni uzsāka savu ceļu, cilvēki uz Zemes radījuši daudz mirkļu. Un daudzās zvaigznes.., tie nav tikai punktiņi, man tās ir pasaules. Iespējams, ap kādu no tām savus orbitālos apļus skaita, tādi paši konstruktīvie sapņotāji, kā mēs.
Septembra un Oktobra beigās tomēr bija arī skaidras naktis, kuras sev par prieku, pavadīju nomodā zem zvaigžņotas debess.
Miglāja krāsas attēlā ir cilvēka redzes uztverei pietuvinātas dabīgajām, jo attēls tapis kombinējot šaura diapazona filtrētu gaismu no H-alpha (hydrogen) un OIII (oxygen) filtriem. Zinot, ka šis miglājs ir ūdeņraža emisijas pilns, tas darīts ar nolūku, lai iegūtu lielāku kontrastu bildē izmantojot tieši 7 nanometrus spektra pie 650Nm atzīmes. Zvaigžņu krāsas ir patiesas un iegūtas atsevišķi fotografējot īsākas ekspozīcijas klasiskajā RGB filtru shēmā. Oxygen signāls izrādījās vājāks, kā biju iedomājies un tāpēc mazās S/N attiecības dēļ nav daudz jūtams. Ceru mākoņi ļaus pievērsties šim objektam vēl kādreiz un man izdosies pilnveidot attēlu ar gaismas signālu no citas spektra daļas.

NBRGB

 H-alpha

OIII

 RGB

Teleskops: RC8"
Kamera:QHY9m@-30C Ha,OIII,RGB
Statīvs: EQ6, EQ8@ OAG+Lodestar@phd2
Datu ieguve, apstrāde:  SGPro, Pixinsight 1.8

Ekspozīcijas: 24.- 27. septebris, 24. oktobris 2017.
Ha 1800s *13=6h30m
OIII 1800s *11=5h30m
R 240s *7
G 240s *7
B 240s *7
Kopā: 13h 24min
Pēcapstrāde: Pixinsight