Atceros kā bērnībā
ar māsu strīdējos par to, kas skaita ziņā vairāk. Zvaigznes,
vai smilšu graudiņi uz Zemes. Mana pārliecība bija, ka tām jābūt
zvaigznēm, savukārt māšuks lepni atcirta, ka smilšu graudiņi! Šķiet, aplūkojot šo fotogrāfiju atgriežos pie vecā strīda un atkal saku- zvaigznes! :) Attēlā redzams tikai mazs fragments no mūsu
Galaktikas centra reģiona. Pasakains skats no Namībijas Kalahari. Un tas zvaigžņu daudzums... Jums jāredz būtu pilnas izšķirtspējas attēls.. Vienmēr skatoties uz Piena Ceļu šķiet, ka tas tāds mākonis vien ir. Daļēji taisnība jau ir, tikai šis mākonis veidojas ne no gāzes vai miglas pilieniņiem, bet gan no zvaigznēm, no miljardiem daudz zvaigžņu, no kurām tuvākā mums tikai viena- Saule.
Šonakt ir priekšpēdējā
zvaigžņu sesijas nakts pirms brauciena mājup. Piedzīvojumu bija
tik daudz un astro grafiks darbīgs, ka nesanāca īsti laika un
spēka ko uzrakstīt. Bija gana daudz tehnisku pārsteigumu un izaicinājumu saistībā ar teleskopu, milzīgo statīvu, kameru, kuri prasīja pacietību un apņēmību tos atrisināt. Statīvs ar kādu man jāstrādā šeit ir gigantisks.. vismaz maniem sapratnes mērogiem. Būtu vēlējies mazāku, bet jau gadu iepriekš piesakoties šis bija vienīgais brīvais variants. Tagad, šķiet, saprotu kāpēc tā. :)
Izlēmu vismaz kaut kas jāieraksta, jo mirklis
šis paskries ātri. Būs man šis ieraksts atmiņai par brīdi zem
Dienvidu debesīm pašā Namībijas vidienē. Kamēr rakstu šo, tieši
pašlaik ir 2:46 no rīta pēc Namībijas laika, kas no mūsu
atšķiras tikai ar -1 stundu. Sēžu Kalahari dislocētajā astro
parkā, savā “Hasen Shanze”. Tā nosaukuši paaugstināto
observatoriju, kurā visu šo laiku esmu- strādājis? Atvaļinājums,
kur ir atvaļinājums?! :) Kā paskaidroja un cik sapratu no maniem
jauniegūtajiem vācu draugiem, tad tulkojumā no vācu valodas,
“Hasen Shanze”, būs “Zaķu Šāvējs”. Smieklīgs nosaukums,
bet tas iespējams dēļ kādām medību vaktēšanas namiņu
asociācijām, jo observatorija ir balts 2.5x 2.5m namiņš uz ~ 2m
augsta paaugstinājuma virs zemes.
Gaidu NGC 1291 kārtējo
ekspozīciju. Nakts ir visai dzestra un pavisam drīz Piena Ceļa
centrs būs norietējis. Interesanti, ka brīdī kad centrs ir tieši
iegrimis Rietumu horizontā, Austrumu pusē otra Piena Ceļa daļa
sāk aust. Uz brīdi ir tā, ka visapkārt pie horizonta ir redzams
Piena Ceļš. Ļoti maģiska un nepieredzēta sajūta.
Kā tad ir ar to Piena
Ceļa ēnu šeit? Ir, un visai pārliecinoši! Stipri izplūdusi, bet
IR! :)
Kopumā iespaidu ir
ļoti daudz, nogurums ne mazāk daudz. Nav taču normāli gulēts
visas 9 dienas! Zvaigznes šeit IR fantastiskas. Piena Ceļa centrs
ir neaprakstāms, var stāstīt, bet neizstāstīt, tas jāredz
katram pašam. Pārgalvīgi košs un nekādi salīdzināms ar
Latvijā redzamo. Bet jāatzīst, ka tumsa šeit nemaz nešķiet tik tumša, jo gaisma no Piena Ceļa ir tiešām liela.
Šo 9 dienu gaitā
būšu piedzīvojis vairāk skaidras naktis, kā Latvijā pēdējo 2
gadu laikā.. Patiesībā, tikai pirmā diena bija mākoņaina. Visas
pārējās ir bijušas dzidri skaidras..
Ir ļoti daudz
safotografētu bilžu. Domāju, paies daži mēneši, līdz spēšu
tikt galā ar tām visām un sagatavot tās publicēšanai. Bet hei,
būs ko ziemā darīt! :)
Ceru mazliet
atgūstoties gan no miega deficīta, gan piedzīvojumiem spēšu
cītīgāk sarakstīt un salikt Namībijā piedzīvoto. Katrā ziņā, šis piedzīvojums paliks manā atmiņā visu savu cilvēcīgi īso
dzīvi. :)
Namībijas nacionālais dzīvnieks Cheetah. Pirmo nakti visu laiku šķita, ka kādā brīdī kas šāds sveicinās mani kādā vientuļā brīdī zem zvaigznēm.. :)
P.s. fotogrāfija ir paša fotografēta. Šie ārkārtīgi skaistie un arīdzan plēsīgie dzīvnieki bija aplūkojami salīdzinoši netālu esošā rūpīgi nožogotā teritorijā. Biju ļoti veiksmīgs tos redzēt un nofotografēt.
P.s. fotogrāfija ir paša fotografēta. Šie ārkārtīgi skaistie un arīdzan plēsīgie dzīvnieki bija aplūkojami salīdzinoši netālu esošā rūpīgi nožogotā teritorijā. Biju ļoti veiksmīgs tos redzēt un nofotografēt.
K.