pirmdiena, 2015. gada 28. decembris

Īrisa miglājs. NGC 7023

Īrisa miglājs ir atstarojošais miglājs, kas redzams tikai tās gaismas dēļ, kas tiek atstarota no tam tuvu vai netālu esošajām zvaigznēm. Savu zilo gaismu tas iegūst no 7. zvaigžņlieluma zvaigznes SAO 19158. Apkārt redzamie brūnganie miglāja elementi patiesībā ir ļoti blāvi un mazākizgaismoti putekļu mākoņi. Miglājs nakts debesīs atrodams Cefeja zvaigznājā. Lai gaisma no tā nokļūtu teleskopā uz Zemes, jāpaiet aptuveni 1300 gadiem. Miglāja zilās gaismas centrs ir tik liels, ka tā šķērsošanai gaismas ātrumā būtu nepieciešami seši Zemes gadi.
Gandrīz kopš paša astrofoto ceļojuma sākuma ir bijusi vēlme uzfotografēt šo miglāju. Esmu to izdarījis un šķiet, ir tuvu tam, kā to gribētos. Lielākā daļa ekspozīciju fotografētas tumšākās debesīs, kā man ierastajā Cēsu rajonā, kas šķiet ir palīdzējis. Mazākam noise blāvajās daļās varētu vēlēties vairāk sub-ekspozīciju īpaši zilajā krāsu kanālā. Zilajā kanālā arī jocīga, blāva zilā svītra pār attēla kreiso stūri. 


Teleskops: RC 8"x0.66@1083mm F-5.33
Kamera: QHY9m@-30° CRGB
Statīvs: EQ8+Lodestar@OAG

Ekspozīcijas:
Attēls pakāpeniski uzņemts 2015. gada 15. un 20. septembra naktī. Gaisa temperatūra naktī no +10 līdz +2°C
Red - 8x1080= 2h240min
Green- 7x1200= 2h20min
Blue- 5x360= 1h40min
Lum- 14x900= 3h30min
Kopā=9h 54min

Digitālo datu apstrāde: Pixinsight 1.8 Photoshop CC2015

piektdiena, 2015. gada 18. decembris

Sh2 132 miglājs

Sh2- 132 nakts debesīs atrodams Cefeja zvaigznājā netālu no piena ceļa galaktikas plaknes. Šis ir emisijas miglājs, kas nozīmē, ka savu gaismu miglājs iegūst no tajā esošo un dzimstošo zvaigžņu izstarotās gaismas, kas jonizē miglāja gāzi, kā rezultātā tā sāk spīdēt. Šajā attēlā redzama tikai centrālā un košākā miglāja daļa. Miglājs kopumā ir ļoti blāvs un lai no tā izstarotā gaisma sasniegtu Zemi ir jāparit aptuveni 10400 gadiem. Interesanta šā miglāja bildē ir iezilganā strūkla, kas vizuāli gandrīz vai traucas laukā no miglāja košās centra daļas. To kā tur ar to strūklu patiesībā- nezinu un internets klusē. :)


Teleskops: RC 8"x0.66@1083mm F-5.33
Kamera: QHY9m@-30° Ha OIII RGB
Statīvs: EQ8+Lodestar@OAG

Ekspozīcijas:
Attēls pakāpeniski uzņemts 2015. gada 21. augusta un 10.,11.,12.,13., septembra naktī. Gaisa temperatūra naktī no +10 līdz 0°C

Ha - 8x1500= 3h20min
Red - 5x360= 0h30min
Green- 4x360= 0h24min
Blue- 4x360= 0h24min
OIII- 8x1800= 2h55min
Kopā=7h 33min

Digitālo datu apstrāde: Pixinsight 1.8 Photoshop CC2015

sestdiena, 2015. gada 12. decembris

Gulbja zvaigznājs (Cygnus)

Gulbja zvaigznājs ir viens no, manuprāt, skaistākajiem vasaras- rudens zvaigznājiem mūsu platuma grādos. Tajā bez neskaitāmi daudz piena ceļa plaknes zvaigznēm "mīt" arī daudz un dažādi krāšņi gan koši sarkanie emisijas, gan putekļu miglāji. Attēla kreisajā augšējā malā saskatāma arī populārā plīvura miglāja "Raganas slota". Interesanti , ka  Gulbja zvaigznājā atrodas viena no vislielākajām līdz šim zināmajām zvaigznēm  NML Cygni, kuras rādiuss ir aptuveni 1650 reižu lielāks kā mūsu pašu saulei. Šajā attēlā redzama centrālā Gulbja zvaigznāja daļa 10 minūšu sub-ekspozīciju ilgumā. Lielākais izaicinājums šī attēla tapšanā bija gaismas piesārņojums, kuru ļoti uzmanīgi un rūpīgi daļēji ir izdevies no bildes noņemt pateicoties Pixinsight datorprogrammai un rasas veidošanās uz lēcas. Lai izvairītos no rasas nācās domāt par pagarinātu blendi, ko improvizēti izveidoju no pa rokai pieejamā linoleja atgriezumiem. Lai mazinātu kameras radītos defektus kopējā bilde veidota no 6 atsevišķām 10 minūšu ekspozīcijām.

Attēls uzņemts 2015. gada 15. oktobra naktī.

Izmantotā tehnika:
Statīvs: EQ6
Kamera: Nikon D7000 @ Nikkor 50mm @ F2.8

Datu apstrāde: Pixinsight, Photoshop



Izgriezums 1:1 uz zvaigzni Sadr


Zemāk pievienotais attēls ir aptuveni pietuvināts tam, kā tumšās debesīs mēs šo zvaigznāju redzam ar savām acīm.

Zemāk pievienotajā attēlā var uzskatāmi redzēt kā izskatītos mūsu saule cieši blakus zvaigznei NML Cygni. Saule ir mazais punktiņš kreisajā pusē.


Zemāk pievienotajā attēlā ir redzama improvizētā blende fotoaparāta lēcai. Tā kā ideja fotografēt plašu lauku nāca ļoti spontāni, tad iepriekš netika rūpīgi pārdomātas visas gaidāmās rasas problēmas. Šī blende strādāja lieliski. Nākamreiz labākam bildes kontrastam jāuztaisa melna.