Abell 2218 un gravitācijas lēca.

Gravitācijas lēca... šī maģiskā nosaukuma parādība ir visai jauna astronomijas pasaulē un tikai pagājusā gadsimta sākumā Alberts Einšteins nopietni izvirzīja teorijas par šo fenomenu, kas tā pamatā stāsta par spēcīgas gravitācijas ietekmi uz gaismas liekšanu, jeb darbošanos kā lēcu. Pēc Wikipedia datiem tikai 1979 gadā pirmo reizi gravitācijas lēca tika atklāta astronomiskos novērojumos.

Tā nu vienu dienu sāku domāt nez vai ir iespējams šo fenomenu nofotografēt arī tepat Latvijā, turklāt ar manu visai nelielo un tumšo F8, 8" teleskopu. Mazliet pameklējot izvēlējos galaktiku kopu Abell 2218. Kopa atrodas Pūķa zvaigznājā aptuveni 2miljardus gaismas gadu tālu un tās intensīvā gravitācija darbojas, kā ļoti spēcīga gravitācijas lēca ar kuras palīdzību tika novērota vistālāk zināmā (līdz 2004 gadam) galaktika 13 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes (redshift 5.58).

Laikapstākļi arī jāsaka palutināja gan ar pastāvīgi skaidrām naktīm, gan aizvien labāku un labāku debesu kvalitāti, kur beidzamajās naktīs FWHM uz 22minūšu subekspozīcijām bija 2.65-2.80, kas arī ir manā pieredzē lābākais iespējamais mērījums Cēsu apvidū.
Protams, brīžiem procesa gaitā šī doma par gravitācijas lēcām šķita pilnīgi traka un nežēlīga laika tērēšana, lai tā vietā reti skaidrajās naktīs nofotografētu ko košu un patiešām vizuāli skaistu.. Bet, kad bilde tagad ir gatava varu teikt, ka šī ir mana līdz šim labākā astrofotogrāfija. Bildē saskatāma ir gan gravitācijas lēcošanās, gan ārkārtīgi daudz galaktiku, turklāt daudzās subekspozīcijas ir devušas krāsas, par kādām vienmēr jūsmoju vērojot citu darbus.

Šī nu arī ir tā retā mana bilde, par kuru varu teikt- ir izdarīts tā, kā to vēlējos. Protams, šādai ārkārtīgi blāvai un mazai parādībai tikai vairāk varētu vēlēties VĒL kvalitatīvākas debesis, lai smalkās detaļas būtu VĒL asākas un mazāk izplūdušas. :)

Bet ko tur daudz. Izrādās maģiski tālo gravitācijas lēcu "teleskopu" piefiksēt ir iespējams arī ar 8" teleskopu tepat, Latvijā. ;)

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8
Kamera: QHY9m@-30°C+ CRGB
Statīvs: EQ8+Lodestar@OAG

Ekspozīcijas:
2015. gada 12., 16., 17., 18., 21. marta naktīs. Gaisa temperatūras naktīs variēja no+4, -1 līdz -11C 21. martā.

Lum- 27x1320= 9h54min

Red- 9x900= 2h15min

Green- 9x900= 2h15min

Blue- 8x900=2h00min

Kopā=16h 24min

Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC

Saules aptumsums

Šodien ķērām saules aptumsumu. Lai arī pats rīts neizskatījās cerīgs tomēr mākoņu sega mazliet sadila un bija iespēja pavērot Saules aptumsumu. Te nu gari nemuldot- rezultāts. :)

8" 1000mm F5 teleskops ar saules filtru, bez ekvatoriālās sekošanas.
Kamera: Nikon D7000

Ziemeļblāzma.

Šķiet reti kurš palaida garām šo fantastisko parādi. Skats dzīvē bija tik krāšņš, ka brīžiem šķita, ka tas ir kāds sapnis vai jaunais 4D kino. Fantastiski...! Protams, galaktiku fotografēšana tonakt izpalika, jo blāzmas radītā gaisma bija pārāk spoža, lai ko vispār fotografētu, turklāt blāzma ilga līdz pat trijiem rītā.

Dototies galaktiku "medībās" braucot ārā no Rīgas nejauši caur logu pamanīju tādus kā mākoņus... Satraukts par izbojātu nakti jau domāju, ka kaut kas nav riktīgi, tak nesolīja mākoņus. Tad atcerējos par Ziemeļblāzmas varbūtību šovakar. Momentā atradu drošu vietu, kur piestāt savu auto, uzstādīju statīvu un šāda bija pirmā bilde... Neticami! :)

 Vieglas panikas pārņemts pa ceļam uz savu observatoriju piestāju vēl vienā vietā...

 Tā nu izskatījās tas viss AIZ manas Smilšukastes observatorijas. :)

Bet šādi iekš. Ar Dievu kārotā tumsa... :)

Antonābolu ābele gluži vai liesmās. :)

Grūti bija izdomāt KO lai NEbildē... :D

 Un  tad tā milzīgā kulminācija... Fantastiskākais laikam bija tas, ka krāsas bija visai izteikti redzamas arī ar acīm, kas nav tipiski šādu parādību vērošanā..

 Vertikālais skats, jo horizontālajā neredz faktu, ka blāzma stiepjas līdz pat zenītam.. Latvijā?! Jā!!

 Un skats uz Austrumiem... vēl dullāks! Šajā brīdī šķita, ka sapņoju.. :)

Šķiet šādi noveikties, kad bija skaidras debesis un TIK koša un liela Ziemeļblāzma var ļoti reti. Droši vien pāris reizes mūžā..

Galaktiku kopa Abell 1656

Milzīgajam, tumšajam, melnajam visumam nepietiek ar zvaigžņu kopām vien. Tajā, ir arī galaktiku kopas, kurās "sanākušas draudzēties" galaktikas. Šī galaktiku kopa ar cilvēka piešķirto kataloga nosaukumu Abell 1656 ir viena no tādām. Tajā mīt vairāk kā 1000 galaktikas un kā izrādās, visa būšana ir tikai daļa no vēl lielākas galaktiku superkopas... Šķiet, kopas visumam ir populāra padarīšana. :)

Lai arī attēls astronomijas nezinātājam droši vien vizuāli nav no tiem iespaidīgākajiem, tomēr fakts, ka lielākā daļa fotogrāfijā redzamo pleķīšu ir ļoti tālas galaktikas man pašam šķiet ārkārtīgi interesants un tas, ka šo ārkārtīgi tālo "sanāksmi" ir iespējams nofotografēt ar mirstīgajiem pieejamu aprīkojumu tepat, Latvijas vidzemē, man personīgi šķiet kas iedvesmojoši fantastisks. Lielāko redzamo galaktiku attālums no Zemes variē starp 200- 380 miljoniem gaismas gadu. Turklāt attēlā ir saskatāmi 5 Kvazāri, kur tālākais no Zemes pēc zinātnieku aprēķiniem ir 9.5 Giga gaismas gadu tālu (1Giga gaismas gads = ~999 999 999, 999 gaismas gadi). Vienkāršāk sakot Kvazāra attālums no Zemes ir aptuveni 9.5 miljardi gaismas gadu. Ja pieņemam par pareizu teoriju, ka Visuma vecums ir aptuveni 13.8 miljardi Zemes gadu, tad Kvazāra gaisma ir visai sens gaismas avots no Visuma pirmsākumiem. Pat ja tas attēlā ir tikai kā gaišs pāris pikseļu liels punktiņš tas man šķiet kā aizraujošs fakts, ka tik ļoti sena gaisma ir sasniegusi manas fotokameras uztvērēju..

Fotografēt šo kopu jau gribēju 2014. gada pavasarī, bet tā arī nesanāca. Tāpēc ķēros klāt šogad jau laicīgi, lai arī fotografēšanas loks virs horizonta vēl nebija ieguvis savus optimālos augstumus.

Debesu kvalitāti šādam objektam gribētos ievērojami labāku. Luminance, jeb gaismas kanāla informācijas vidējais FWHM uz 14 kadriem ir 3.21" Gribētos vismaz 2.5". Bildējot šādus blāvus objektus sāku arī pastiprināti izjust debesu piesārņojumu bildēs un nepieciešamību pēc tumšākām debesīm.
Šī bilde noteikti vēl nav 100% pabeigta un centīšos to pie- fotografēt vēl labāk. Labāk tieši vēl smalkākās un tālākās galaktikas, kuras debesu kvalitātes dēļ ir visai izplūdušas vai iezudušas fona troksnī.

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+ CRGB

Statīvs: EQ8+Lodestar@OAG

Ekspozīcijas:

2014. gada 20. janvāra un 16. februārā nakts. Gaisa temperatūra 20. janvārī ~ -10°C, 16. februārī -8°C

Lum- 14x900= 3h30min

Red- 7x600= 1h10min

Green- 5x600= 1h00min

Blue- 5x660= 1h06min

Kopā=6h 46min 

Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC