Šķiet reti kurš palaida garām šo fantastisko parādi. Skats dzīvē bija tik krāšņš, ka brīžiem šķita, ka tas ir kāds sapnis vai jaunais 4D kino. Fantastiski...! Protams, galaktiku fotografēšana tonakt izpalika, jo blāzmas radītā gaisma bija pārāk spoža, lai ko vispār fotografētu, turklāt blāzma ilga līdz pat trijiem rītā.
Dototies galaktiku "medībās" braucot ārā no Rīgas nejauši caur logu pamanīju tādus kā mākoņus... Satraukts par izbojātu nakti jau domāju, ka kaut kas nav riktīgi, tak nesolīja mākoņus. Tad atcerējos par Ziemeļblāzmas varbūtību šovakar. Momentā atradu drošu vietu, kur piestāt savu auto, uzstādīju statīvu un šāda bija pirmā bilde... Neticami! :)
Vieglas panikas pārņemts pa ceļam uz savu observatoriju piestāju vēl vienā vietā...
Tā nu izskatījās tas viss AIZ manas Smilšukastes observatorijas. :)
Bet šādi iekš. Ar Dievu kārotā tumsa... :)
Antonābolu ābele gluži vai liesmās. :)
Grūti bija izdomāt KO lai NEbildē... :D
Un tad tā milzīgā kulminācija... Fantastiskākais laikam bija tas, ka krāsas bija visai izteikti redzamas arī ar acīm, kas nav tipiski šādu parādību vērošanā..
Vertikālais skats, jo horizontālajā neredz faktu, ka blāzma stiepjas līdz pat zenītam.. Latvijā?! Jā!!
Un skats uz Austrumiem... vēl dullāks! Šajā brīdī šķita, ka sapņoju.. :)
Šķiet šādi noveikties, kad bija skaidras debesis un TIK koša un liela Ziemeļblāzma var ļoti reti. Droši vien pāris reizes mūžā..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru