Šo foto projektu uzsāku ar domu nofotografēt īpaši blāvo, aptuveni 300 000 gaismas gadu garo NGC3628 galaktikas asti, kas nedaudz ir izdevies, bet attēla tapšanas gaitā sapratu, ka nepieciešamas kvalitatīvākas, mazāk gaismas piesārņotas debesis, kā arī labvēlīgāki laikapstākļi. Krāsu informāciju vēl jāfotografē, tāpēc pašlaik viss tikai melnbalts.
2016-17. gada astrosezona bija, šķiet, mākoņainākā kopš manas zvaigžņu fotografēšanas aizraušanās 2011. gadā.
Fotogrāfija ir mozaīka no 2 atsevišķiem attēliem. Tā kā mākoņainuma dēļ subekspozīciju skaits attēliem nav vienāds, arī fona gaišums atšķiras.
Cerams 2018. gada pavasaris būs mazāk mākoņains, kad būs iespēja atkal pievērsties šim projektam.
Attēls uzņemts 2017. gada 28., 29. marta un 24. aprīļa naktīs Cēsīs, Amatas novadā.
Ekspozīcijas:
NGC3628
Luminance filtrs: 22x900sec= 5h30min
M66, M65
Luminance filtrs: 7x900s= 1h45min
Teleskops: RC8"+FR @ 1219mm
Kamera: QHY9m CCD@ -30 +Clear filter
Statīvs: EQ8@OAG+Lodestar@PHD2
Foto programmatūra: SGPro
Datu apstrāde: Pixinsight
Šis attēls ir izgriezums no kopējā plāna tuvākai apskatei
Garā aste (apvilkta ar dzeltenu) ir tikai viegli nojaušama. Tā redzama kā ļoti blāvs "sabiezējums" kadra kreisajā pusē zem NGC 3628. Ja ieskatās ļoti vērīgi tad tās garums stiepjas līdz pat kadra apakšai un turpinās ārpus tā. Bet pārliecinošam rezultātam nepieciešamas kontrastainas, gaismas nepiesārņotas debesis, kādas Amatas novadā nav..
Interesanti vienmēr ir pavērot neskaitāmos blāvos, mazos pleķīšus šādos ilgu subekspozīciju attēlos un salīdzināt tos ar zvaigžņu, un galaktiku kartēm pārliecinoties, ka tie nav nekādi kameras defekti, bet gan tāltālas galaktikas ar milijoniem zvaigžņu katrā. Turklāt, vēl ir tik daudz pleķīšu, par kuriem kartes klusē. Šķiet, apšaubīt dzīvības eksistenci citur kosmosā ir visai muļķīgi...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru