Jau kādu laiku esmu aizrāvies ar astrofotogrāfēšanu un iegrimis šajā neprognozējamo pārsteigumu pilnajā nodarbē. Izlēmu, pienācis laiks sākt dokumentēt, lai savos pagātnes gaismas ķeršanas piedzīvojumos un rezultātos varu padalīties arī ar draugiem.
piektdiena, 2017. gada 30. jūnijs
Asteroīdu bariņš NGC 3628 skata laukā.
Par godu ANO starptautiskajai asteroīdu dienai izlēmu jāsamontē video ar šo tēmu saistītu piedzīvojumu šā gada 28. martā. Fotografējot NGC 3628 un tās garo, blāvo asti kadrā pamanīju vairākus blāvus, lēni slīdošus objektus. Kā vēlāk izrādījās, tie ir asteroīdi no galvenās asteroīdu joslas. Sākotnēji gan domāju, ka ja ne citplanētieši ( :D ) tad kaut kādas kosmiskās atlūzas. Dīvaini šķita, ka visi punkti kustējās vienā virzienā. Vienu brīdi pat iedomājos, ka kādi defekti kamerā. :) Lai nu kā, lūk, video.
svētdiena, 2017. gada 25. jūnijs
Leo triplet NGC3628, M66, M65
Lauvas triplets ir trīs spirālveida galaktiku grupa aptuveni 35 miljonu gaismas gadu tālu no Zemes. Tā kā skatā no Zemes caur Piena ceļa galaktikas disku trijotne redzamaa Lauvas zvaigznājā, tās ieguvušas savu nosaukumu "Lauvas triplets". Visas 3 galaktikas ir spirālveida, kur NGC3628 ir skatā no sāniem.
Šo foto projektu uzsāku ar domu nofotografēt īpaši blāvo, aptuveni 300 000 gaismas gadu garo NGC3628 galaktikas asti, kas nedaudz ir izdevies, bet attēla tapšanas gaitā sapratu, ka nepieciešamas kvalitatīvākas, mazāk gaismas piesārņotas debesis, kā arī labvēlīgāki laikapstākļi. Krāsu informāciju vēl jāfotografē, tāpēc pašlaik viss tikai melnbalts.
2016-17. gada astrosezona bija, šķiet, mākoņainākā kopš manas zvaigžņu fotografēšanas aizraušanās 2011. gadā.
Fotogrāfija ir mozaīka no 2 atsevišķiem attēliem. Tā kā mākoņainuma dēļ subekspozīciju skaits attēliem nav vienāds, arī fona gaišums atšķiras.
Cerams 2018. gada pavasaris būs mazāk mākoņains, kad būs iespēja atkal pievērsties šim projektam.
Attēls uzņemts 2017. gada 28., 29. marta un 24. aprīļa naktīs Cēsīs, Amatas novadā.
Ekspozīcijas:
NGC3628
Luminance filtrs: 22x900sec= 5h30min
M66, M65
Luminance filtrs: 7x900s= 1h45min
Teleskops: RC8"+FR @ 1219mm
Kamera: QHY9m CCD@ -30 +Clear filter
Statīvs: EQ8@OAG+Lodestar@PHD2
Foto programmatūra: SGPro
Datu apstrāde: Pixinsight
Šis attēls ir izgriezums no kopējā plāna tuvākai apskatei
Garā aste (apvilkta ar dzeltenu) ir tikai viegli nojaušama. Tā redzama kā ļoti blāvs "sabiezējums" kadra kreisajā pusē zem NGC 3628. Ja ieskatās ļoti vērīgi tad tās garums stiepjas līdz pat kadra apakšai un turpinās ārpus tā. Bet pārliecinošam rezultātam nepieciešamas kontrastainas, gaismas nepiesārņotas debesis, kādas Amatas novadā nav..
Šo foto projektu uzsāku ar domu nofotografēt īpaši blāvo, aptuveni 300 000 gaismas gadu garo NGC3628 galaktikas asti, kas nedaudz ir izdevies, bet attēla tapšanas gaitā sapratu, ka nepieciešamas kvalitatīvākas, mazāk gaismas piesārņotas debesis, kā arī labvēlīgāki laikapstākļi. Krāsu informāciju vēl jāfotografē, tāpēc pašlaik viss tikai melnbalts.
2016-17. gada astrosezona bija, šķiet, mākoņainākā kopš manas zvaigžņu fotografēšanas aizraušanās 2011. gadā.
Fotogrāfija ir mozaīka no 2 atsevišķiem attēliem. Tā kā mākoņainuma dēļ subekspozīciju skaits attēliem nav vienāds, arī fona gaišums atšķiras.
Cerams 2018. gada pavasaris būs mazāk mākoņains, kad būs iespēja atkal pievērsties šim projektam.
Attēls uzņemts 2017. gada 28., 29. marta un 24. aprīļa naktīs Cēsīs, Amatas novadā.
Ekspozīcijas:
NGC3628
Luminance filtrs: 22x900sec= 5h30min
M66, M65
Luminance filtrs: 7x900s= 1h45min
Teleskops: RC8"+FR @ 1219mm
Kamera: QHY9m CCD@ -30 +Clear filter
Statīvs: EQ8@OAG+Lodestar@PHD2
Foto programmatūra: SGPro
Datu apstrāde: Pixinsight
Šis attēls ir izgriezums no kopējā plāna tuvākai apskatei
Garā aste (apvilkta ar dzeltenu) ir tikai viegli nojaušama. Tā redzama kā ļoti blāvs "sabiezējums" kadra kreisajā pusē zem NGC 3628. Ja ieskatās ļoti vērīgi tad tās garums stiepjas līdz pat kadra apakšai un turpinās ārpus tā. Bet pārliecinošam rezultātam nepieciešamas kontrastainas, gaismas nepiesārņotas debesis, kādas Amatas novadā nav..
Interesanti vienmēr ir pavērot neskaitāmos blāvos, mazos pleķīšus šādos ilgu subekspozīciju attēlos un salīdzināt tos ar zvaigžņu, un galaktiku kartēm pārliecinoties, ka tie nav nekādi kameras defekti, bet gan tāltālas galaktikas ar milijoniem zvaigžņu katrā. Turklāt, vēl ir tik daudz pleķīšu, par kuriem kartes klusē. Šķiet, apšaubīt dzīvības eksistenci citur kosmosā ir visai muļķīgi...
Abonēt:
Ziņas (Atom)