Hei! :)
Pāršķirstot vēlreiz, it kā neizdevušos brāķētos kadrus, izlēmu, vienu marta 5 naktnieka objektu tomēr salikt.
Šķiet, aizvien vairāk sāku novērtēt 16 bitu datu lielā diapazona jēgu un priekšrocības, kā arī monohromās fotografēšanas lielos plusus. Nupat esmu uz neatgriezeniska monohromā ceļa. Jā- ķēpa salīdzinoši liela, bet ja man pēc šīs miglāja bildes tagad liktu bildēt ar DSLR, man tas nozīmētu veltīgu laika izniekošanu. :D Tik skarbi? Vispār jau, jā! Orions jau kopš pārgāju uz mono kameru bija mana “trusīšu” saraksta augšgalā, jo biju šo mēģinājis reģistrēt ar DSLR un (daļēji ar skepsi) gribēju redzēt kāda tad ir tā slaveno CCD mono priekšrocība. Šķiet secinājums redzot bildi ir diezgan uzskatāms. Vēl jo vairāk, CCD mono atšķirību no DSLR dara fakts, ka ekspozīcijas neizdevās ne tuvu kā biju plānojis un liela daļa izmantotās ekspozīcijas bija turbulences vai sasalušu vadu samocītas. Zilā kanāla “lieotjamie” dati pat nesasniedza vēlamo vienādo krāsu kanālu ilgumu. Visu šo iemeslu dēļ biju pārcēlis Orionu uz rudeni. Un droši vien arī šīs bildes iedvesmots rudenī noziedošu 3 stundas retā Latvijas iespēju laika un uzfotogrāfēšu tieši tā, kā to vēlētos.
Teleskops: GSORC8”
Kamera: QHY9CCD mono@-30°c +LRGB Ha
Statīvs: EQ6+EQMOD
Gidēšana: Lodestar+TSOAG+PHD
Ekspozīcija:
Luminance- 4*4min- 16min
H-alpha- 3*4min- 12min
Red- 3*4min- 12min
Green- 3*4min- 12min
Blue- 2*4min- 8min
Kalibrācijas: Dark, Bias, Flat
Kopā pa kanāliem: 48min Ha datus šoreiz neizmantoju summā, bet gan kā luminance masku vidējo līmeņu spilgtumā, kā rezutātā varēju efektīvi kontrolēt Orionā lielā daudzumā esošo Ha reģionu datu izcelšanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru