Galaktiku sadursme NGC 2146

Kā būtu, ja saliktu vienkopus kādas 100 miljardi zvaigznes (saules), tad tās ievirpinātu rotējošā, "peldošā" diskā ar diametru ap 80 000 gadu, kur diska vienā malā mītošais tālgalaktikietis savu otras malas kaimiņu ar aktuālāko informāciju spēj apmainīties tam veltot vismaz 80 000 mūsu zemes gadu. Tad šo disku "palaistu" kaut kur dziļi kosmosā, lai mums zemiešiem tas būtu Žirafes zvaignzājā. Zin, vēl labāk! Uztaisām vēl vienu gandrīz tik pat lielu zvaigžņu disku un satriecam tos abus kopā. Tā teikt, redzēs, kas būs! :) Tieši tas tiek uzskatīts ir notiecis ar NGC2146, kuru 1876 gadā savā teleskopā atklāja vācu astronoms  Friedrich August Theodor Winnecke. Mēs pēc zinātnieku domām redzam momentu, kad 2 galaktikas cieši sadūrušās viena ar otru.  Uz zemes aizritēja ~80 miljoni gadu, lai gaisma ar grandiozo sadursmi ir redzama tieši tā, kā to redzam patreiz.
Kā papildus vaininiece izmētātajām zvaigznēm tiek meklēta arī mazākā kaimiņiene PGC 18960

Lai arī kāroto objektu sarakstā šī parāde bija jau paspējusi nokļūt. Fotografēt šo savdabīgo galaktiku izlēmu visai spontāni. 2014. gada 15. novembra nakts bija daļēji tumša, jo mēness savu spīdēšanas ciklu vēl nebija noslēdzis. Tāpēc iecere fotografēt galaktiku kopu Abell 426 bija jāatmet, jo lai dilstošā mēness radītais izgaismojums kā arī brāzmainais vējš netraucētu un varētu bildei veltīt visu nakti. Objektam būtu jābūt turpat tuvu debess zenītam.  Protams, 15. novembra nakts izrādījās tikai daļēji skaidra, jo 1.00 no rīta mākoņu sega bija klāt, bet turpinājums nebija ilgi jāgaida un jau 19. novembra rīts, jeb 18. novembra vakars bija skaidrs. Abas naktis gan bija visai brāzmaini vējainas un debesu kvalitāte nebija tā spožākā ar FWHM vidēji 3,2", bet aukstums nedaudz piepalīdzēja to brīžiem uzlabodams. :)

Kopumā, bilde ir! BET! Būs vēl jāpafotografē... :) Jo arī 19. novembra "rītnakts" beidzās jau 4.50 ar kārtējo mākoņu segu un neļāva safotografēt pienācīgi daudz krāsu filtrētos kadrus. Bildē jūtami vēl trūkst krāsu informācijas, kuras signāls ir pārāk vājš attiecībā pret fotokameras radīto troksni un dzēšot troksni krāsas kļūst izplūdušas un pelēkas. Tāpat uzradies jauns "brīnums". Šķiet kaut kādā vēl man neizprotamā veidā caur fokusētāja vaduļu spraudziņām uz spoguļiem ir spīdejusi sarkano LED lampiņu (kuras ir gandrīz katram "gadžetam") radītā gaisma. Šis defekts gan tomēr veiksmīgi tika novākts.

Ja vērīgi pēta attēlu, tad attēlā ir daudz tāltālu galaktikiku. 20 minūšu sub-ekspozīcijas arī ir ļāvušas ieskicēt mūsu pašu galaktikas starpzvaigžņu mākoņus. Diemžēl, krāsu vājās un LED lampiņu defektīvās informācijas dēļ krāsainajā attēlā tie nav labi saskatāmi. Tāpēc pievienoju arī melnbalto- tīrā filtra kombinēto 8* subekspozīciju kadru ar speciāli paaugstinātiem grīdas līmeņiem. Kreisajā pusē redzamā strīpa ir LED lampiņu ēna visticamāk no kādas fokusētāja vadules stiprinājuma detaļas.

Jāpiemin, ka apgūstu Pixinsight aizvien vairāk un aizvien vairāk jūtu, ka nāksies pārstrādāt lielu daļu savu līdzšinējo attēlu.

Lai pienācīgi pabeigtu šo attēlu ceru tuvākajā laikā veltīt vēl kādu skaidro nakti šai tālo galaktiku parādei.  :)

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

2014. gada 15. un 18. novemba nakts. Gaisa temperatūra naktīs no 0 līdz -5°C

Lum- 8x1200= 2h40min

Red- 4x1200b2= 1h20min

Green- 4x1200b2= 1h20min

Blue- 4x1200b2= 1h20min

Kopā=6h 40min 

Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC

Bildē noteikti ir vairāk galaktiku. Atzīmeju tikai pārliecinošākos variantus un zināmos.

 Tīrs filtrs- luminance.

Crop bilde ar gandrīz 1:1 lielumu.