Teleskops: RC8"
Kamera: QHY9m@-30 LRGB
svētdiena, 2014. gada 4. maijs
Kaimiņienes M81 un M82
Par cik mana teleskopa redzeslauks pietiek tikai vienai no abām pagāja divas ziemas līdz tiku pie šī attēla. Beidzot abas krāšņās kaimiņienes vienā bildē. Pēc zinātnieku aprēķiniem galaktikas vienu no otras šķir aptuveni 130 000 gaismas gadi un tās savstarpēji mijiedarbojas, kur lielākā uz mazāko atstāj tik spēcīgu gravitācijas ietekmi, ka mazās galaktikas centrā notiek gluži vai zvaigžņu rašanās "uguņošana". Sarežģītākais šajā kaimiņu būšanā bija bildes salāgot baudāmi kopā. It kā ir izdevies, bet vēl sapņoju par "labējās" galaktikas krāsu datu pārfotografēšanu nebloķētu pikseļu formātā... Šķiet, dēļ bloķēto pikseļu labākās signāla pret trokšņa attiecības "pārdegušām" zvaigznēm esmu zaudējis to zvaigžņu krāsu dažādību par kuru vienmēr jūsmoju. Bet, lai nu, kā tur ar tiem PIXEĻIEM :) Bilde gatava!
Tehniskie dati:
Teleskops: RC8"
Kamera: QHY9m@-30 LRGB
Teleskops: RC8"
Kamera: QHY9m@-30 LRGB
piektdiena, 2014. gada 2. maijs
Cigar galaxy M82 un Supernova
Hei!
Maijs ir klāt un zemei tuvākā zvaigzne arī naktī vairs nedod mieru. Debesis naktīs virs Latvijas nesatumst pilnībā. Tā, tagad līdz pat 20. augustam, kad naktī atkal būs gana tumšs, lai varētu fotografēt. Laiks atpūtai, pārdomām un ieelpai, pirms atkal ķerties klāt jaunu galaktiku iekarošanai. :)
Pirms Latvijas "polārā diena" ir klāt paguvu vēl noziedot dažas naktis fotografēšanas priekiem. Laiks Latvijas apstākļiem bija fantastisks. Skaidrs bija, šķiet, gandrīz divas nedēļas un lielākoties naktī gaisa mitruma rādītājs rādīja 45-55%, kas pēc maniem novērojumiem ir ļoti netipiski un fotografēšanai ideāli. Pēdējā no visām fotografēšanas naktīm redzamība 15min ekspozīcijā bija 2,8", kas ir līdz šim izcilākais rādītājs manā pieredzē.
Cigāra galaktika (Messier 82, NGC 3034)
Noteikti ieguvusi savu nosaukumu pateicoties tās vizuālajam izskatam skatā no mūsu zemes. Galaktikas disks ir 80° savērsumā pret mums, tātad, praktiski ar sāniem. Pēc zinātnieku aprēķiniem tā atrodas aptuveni 11.5 miljoni gaismas gadu tālu un tiek uzskatīts, ka blakus kaimiņos esošās M81 galaktikas mijiedarbības ietekmē M82 iekšienē notiek ļoti aktīvi zvaigžņu rašanās processi, kas redzamajā gaismas diapazonā vizuāli raksturojas ar daudzajām sārtajām ūdeņraža struktūrām galaktikas centrā. Zvaigznes šīs galaktikas centrā rodas 10x ātrāk kā visā mūsu piena ceļa galaktikā kopā.
2014. gada 21. janvārī Londonas observatorijas pasniedzējs un 4. tā studenti pamanīja jaunu neredzētu zvaigzni galaktikā, kas mazliet vēlāk tika klasificēta kā Ia tipa supernova.
Šis attēls ir daļa no manas ieceres lielāka izmēra kopattēlam, kur būs redzamas abas savstarpējā mijiedarbībā esošās galaktikas.
Kopumā esmu priecīgs par to kā ir sanācis, bet šķiet vēl domas dalās par to, vai ir vērts krāsu datiem bloķēt pikseļus S/N atiecības uzlabošanai. Lielākā problēma ir tā, ka pēc novērojumiem izskatās, ka zvaigznes pārdeg un zaudē krāsas.
P.s. Paldies Keilijai par fotošopa apstrādes palīdzību. ;)
Maijs ir klāt un zemei tuvākā zvaigzne arī naktī vairs nedod mieru. Debesis naktīs virs Latvijas nesatumst pilnībā. Tā, tagad līdz pat 20. augustam, kad naktī atkal būs gana tumšs, lai varētu fotografēt. Laiks atpūtai, pārdomām un ieelpai, pirms atkal ķerties klāt jaunu galaktiku iekarošanai. :)
Pirms Latvijas "polārā diena" ir klāt paguvu vēl noziedot dažas naktis fotografēšanas priekiem. Laiks Latvijas apstākļiem bija fantastisks. Skaidrs bija, šķiet, gandrīz divas nedēļas un lielākoties naktī gaisa mitruma rādītājs rādīja 45-55%, kas pēc maniem novērojumiem ir ļoti netipiski un fotografēšanai ideāli. Pēdējā no visām fotografēšanas naktīm redzamība 15min ekspozīcijā bija 2,8", kas ir līdz šim izcilākais rādītājs manā pieredzē.
Cigāra galaktika (Messier 82, NGC 3034)
2014. gada 21. janvārī Londonas observatorijas pasniedzējs un 4. tā studenti pamanīja jaunu neredzētu zvaigzni galaktikā, kas mazliet vēlāk tika klasificēta kā Ia tipa supernova.
Šis attēls ir daļa no manas ieceres lielāka izmēra kopattēlam, kur būs redzamas abas savstarpējā mijiedarbībā esošās galaktikas.
Kopumā esmu priecīgs par to kā ir sanācis, bet šķiet vēl domas dalās par to, vai ir vērts krāsu datiem bloķēt pikseļus S/N atiecības uzlabošanai. Lielākā problēma ir tā, ka pēc novērojumiem izskatās, ka zvaigznes pārdeg un zaudē krāsas.
P.s. Paldies Keilijai par fotošopa apstrādes palīdzību. ;)
Attēla tehniskie dati:
Teleskops: RC8"@1624mm F-8
Kamera: QHY9m@-30° LRGB
Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar
Ekspozīcijas:
Luminance- 16x1200- 5h20min
Red- 4x900b2- 1h
Red- 7x1200b2- 2h20min
Green- 7x1200b2- 2h20min
Blue- 3x1500b2- 1h15min
Blue- 4x1200b2- 1h20min
Kopā- 13h35min 4 naktīs 21-24. aprīlī
Datu apstrāde: CCDstack, PhotoshopCC.
svētdiena, 2014. gada 13. aprīlis
Messier 106 galaktika, jeb NGC 4258
Atnāca pavasaris ar savu saulīti, kas nozīmē arī naktis bija skaidrākas un radās iespēja ko nofotografēt. Pārsteidzoši sausas naktis! Gaisa mitrums bija vidēji 65% robežās, kas ir ļoti neparasti Latvijas tumšo nakšu sezonā, kur tipisks gaisa mitrums ir 90-96%.
Messier 106. galaktika atrodas 22- 25 miljonu gaismas gadu tālu Lielā lāča zvaigznājā. Lai arī Galaktikas kodols ir ļoti gaišs, tomēr tās apkārtējās zvaigžņu un gāzu, putekļu struktūras ir patiess izaicinājums amatieriem, jo ir ļoti blāvas un pārliecinoša signāla iegūšanai nepieciešama ilgstoša un pacietīga fotografēšana.
Bilde, manuprāt, sanākusi labi, lai arī vēlreiz sāku aizdomāties par gaišāka teleskopa nomaiņu. Teleskops ir lielisks. Tam ir laba izšķirtspējas attiecība priekš mana KAF 8300 CCD sensora, kā arī tas ir brīvs no spoguļa komas deformācijas, bet ir viens ļoti svarīgs aspekts... optikas gaišums. Ja Latvijā iespēja fotografēt būtu vismaz divreiz biežāka par 10 reizēm sezonā, tad droši vien manī nerastos nekādas pārdomas, bet tā kā iespējas sezonā ir ~10, tad ir nopietni jāpārdomā ko darīt tālāk. Lai nu kā, Messier 106 esmu pieveicis un prasīja tas man ne vairāk un mazāk kā 6 naktis. Šoreiz tiktiešām eksperimentēju ar ekspozīciju ilgumiem, lai panāktu iespējami labāku rezultātu.
Pēcapstrādē gribu teikt LIELU paldies Keilijai Sproģei, kas ir mans Photoshop guru un tieši viņa palīdz man datu apstrādes beigu fāzē novest šos attēlus līdz tādai pilnībai kādu to redzat.
Messier 106. galaktika atrodas 22- 25 miljonu gaismas gadu tālu Lielā lāča zvaigznājā. Lai arī Galaktikas kodols ir ļoti gaišs, tomēr tās apkārtējās zvaigžņu un gāzu, putekļu struktūras ir patiess izaicinājums amatieriem, jo ir ļoti blāvas un pārliecinoša signāla iegūšanai nepieciešama ilgstoša un pacietīga fotografēšana.
Bilde, manuprāt, sanākusi labi, lai arī vēlreiz sāku aizdomāties par gaišāka teleskopa nomaiņu. Teleskops ir lielisks. Tam ir laba izšķirtspējas attiecība priekš mana KAF 8300 CCD sensora, kā arī tas ir brīvs no spoguļa komas deformācijas, bet ir viens ļoti svarīgs aspekts... optikas gaišums. Ja Latvijā iespēja fotografēt būtu vismaz divreiz biežāka par 10 reizēm sezonā, tad droši vien manī nerastos nekādas pārdomas, bet tā kā iespējas sezonā ir ~10, tad ir nopietni jāpārdomā ko darīt tālāk. Lai nu kā, Messier 106 esmu pieveicis un prasīja tas man ne vairāk un mazāk kā 6 naktis. Šoreiz tiktiešām eksperimentēju ar ekspozīciju ilgumiem, lai panāktu iespējami labāku rezultātu.
Pēcapstrādē gribu teikt LIELU paldies Keilijai Sproģei, kas ir mans Photoshop guru un tieši viņa palīdz man datu apstrādes beigu fāzē novest šos attēlus līdz tādai pilnībai kādu to redzat.
Teleskops: RC 8"@1624mm F-8
Kamera: QHY9m+LRGB
Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar
Ekspozīcijas:
Lum- 27x660= 4h57min
Red- 12x660b2= 2h12min
Red- 1x900b2= 15min
Red- 3x1140b2= 57min
Red- 8x1200b2= 2h40min
Green- 15x660b2= 2h45min
Green- 5x1200b2=1h40min
Blue- 17x660b2= 3h7min
Blue- 1x1440b2= 24min
Blue- 5x1560b2= 2h10min
Kopā=21h 7min
6 naktīs
Pēcapstrāde: CCD stack, Photoshop.
piektdiena, 2014. gada 21. marts
Raidījums "TE" un citi jaunumi.
Vakar stāstīju zilus brīnumus jaukajā Latvijas jaunatklāšanas LTV1 raidījumā "TE". Visi, kam ir interese atkārtojums redzams šeit.
Paralēli tam gatavoju jaunu stāstījumu par astrofotografēšanu amatieriem Starspace rīkotajā starparty Suntažu observatorijā 12. aprīlī. Centīšos, lai būtu praktiski un interesanti visiem, kam kosmosa fotografēšanas prieks ir licis kļūt nedaudz trakam. Stāstījums cerams būs praktiskāks un uzskatamāks kā LAB biedrības sanāksmē decembrī. Tāpat ir cerība, ka vizuālas uzskates nolūkiem paņemšu līdzi vismaz daļu no sava ekipējuma. ;) Kā beidzamais jaunums- iznācis arī "Zvaigžņotā debess" pavasara numurs, kur iespējams izlasīt amatierzinātnisku rakstu par to kā sāku fotografēt, kapēc, ar ko fotografēju u.c. tml. jautājumiem saistībā ar astrofotogrāfiju.
P.s. paralēli visam ļoti ceru vēl pirms maija gaišo nakšu sākšanās noķert vēl kādu sapņainu foto.. :)
Paralēli tam gatavoju jaunu stāstījumu par astrofotografēšanu amatieriem Starspace rīkotajā starparty Suntažu observatorijā 12. aprīlī. Centīšos, lai būtu praktiski un interesanti visiem, kam kosmosa fotografēšanas prieks ir licis kļūt nedaudz trakam. Stāstījums cerams būs praktiskāks un uzskatamāks kā LAB biedrības sanāksmē decembrī. Tāpat ir cerība, ka vizuālas uzskates nolūkiem paņemšu līdzi vismaz daļu no sava ekipējuma. ;) Kā beidzamais jaunums- iznācis arī "Zvaigžņotā debess" pavasara numurs, kur iespējams izlasīt amatierzinātnisku rakstu par to kā sāku fotografēt, kapēc, ar ko fotografēju u.c. tml. jautājumiem saistībā ar astrofotogrāfiju.
P.s. paralēli visam ļoti ceru vēl pirms maija gaišo nakšu sākšanās noķert vēl kādu sapņainu foto.. :)
piektdiena, 2014. gada 7. marts
Galaktiku parāde-> Keenan's System NGC 5216, NGC 5218 & co.
Kāds laiciņš pagājis, kopš kādas veiksmīgas astrofoto nakts. Te, vai nu mākoņi, vai vējš, vai kāda cita liksta ar Ķīniesu tehniku (lai piedod man viņi) un jau kopš 2013. gada novembra nav izdevies neviens veiksmīgs foto. Tad tā kārtīgi nocieties 4. martā tiku beidzot pie vienas neticami labas skaidras nakts un līdz ar to izlēmu, ka jāpārbauda jaunais teleskopa statīvs pamatīgāk, un jāfotografē ļoti prasīgs objekts.
Šis ļoti tālo un arīdzan blāvo galaktiku pārpildītais reģions ir maģisks. Tikpat maģisks ir skats, kā divas galaktikas savstarpēji turpina sadursmes procesu. Milzīgie giganti sadūrušies un izsvieduši viens otra zvaigznes pa visuma telpu mums neaptverami garās astēs. Galaktikas savu "iesauku" ieguvušas pateicoties zinātniekam Phillip. C. Keenan, kurš 1935. gadā pirmais publicēja zinātnisku rakstu par šo galaktiku savstarpējo saiki ar garo asti.
Bilde gan vizuāli nešķiet no iespaidīgajām, bet jāsaprot, ka galaktikas ir ĻOTI blāvas (Zvl. 13.6 un 13.1) un Cēsu pilsētas gaisma, šķiet, atgādināja par sevi. Divdesmit minūšu ekspozīcijas, šķiet, diemžēl ir tuvu maksimumam, ko no šīs vietas varu atļauties bildēt.
Bildē redzamas daudz ĻOTI tālas, (ja tic SkyTools3 datiem dažas pat līdz 1.4- 2.5miljardu gaismas gadu tālas) un blāvas (Zvl. 16- 18) galaktikas, kuras ir tālākās apzināti fotografētās līdz šim.
Bilde, lai arī tuvu manas observatorijas debesu limita maksimumam, manuprāt, ir uzbildējama veiksmīgāk, jo tai nepietiek ar vienu 7h nakti un vajadzētu kādas 3, lai iegūtu baudāmu signāla pret trokšņa attiecību. Ļoti ceru vēl saņemt drosmi un noziedot vismaz vienu nakti šim objektam pirms vasaras. Gribētos pārliecinošāk iegūt signālu no ļoti daudzajām mazajām galaktikām, kuras šajā reģionā ir pārsteidzoši daudz...
Šī bilde kā Versija-1, šai galaktiku parādei.
Teleskops: RC8
Kamera: QHY9m+ LRGB@-30
Statīvs: EQ8+OAG+Lodestar
Ekpsozīcijas:
Luminance- 9*20min
Red- 7*11min b2
Green- 7*11min b2
Blue- 6*15min b2
Kopā- 7h un 6min
Šis ļoti tālo un arīdzan blāvo galaktiku pārpildītais reģions ir maģisks. Tikpat maģisks ir skats, kā divas galaktikas savstarpēji turpina sadursmes procesu. Milzīgie giganti sadūrušies un izsvieduši viens otra zvaigznes pa visuma telpu mums neaptverami garās astēs. Galaktikas savu "iesauku" ieguvušas pateicoties zinātniekam Phillip. C. Keenan, kurš 1935. gadā pirmais publicēja zinātnisku rakstu par šo galaktiku savstarpējo saiki ar garo asti.
Bilde gan vizuāli nešķiet no iespaidīgajām, bet jāsaprot, ka galaktikas ir ĻOTI blāvas (Zvl. 13.6 un 13.1) un Cēsu pilsētas gaisma, šķiet, atgādināja par sevi. Divdesmit minūšu ekspozīcijas, šķiet, diemžēl ir tuvu maksimumam, ko no šīs vietas varu atļauties bildēt.
Bildē redzamas daudz ĻOTI tālas, (ja tic SkyTools3 datiem dažas pat līdz 1.4- 2.5miljardu gaismas gadu tālas) un blāvas (Zvl. 16- 18) galaktikas, kuras ir tālākās apzināti fotografētās līdz šim.
Bilde, lai arī tuvu manas observatorijas debesu limita maksimumam, manuprāt, ir uzbildējama veiksmīgāk, jo tai nepietiek ar vienu 7h nakti un vajadzētu kādas 3, lai iegūtu baudāmu signāla pret trokšņa attiecību. Ļoti ceru vēl saņemt drosmi un noziedot vismaz vienu nakti šim objektam pirms vasaras. Gribētos pārliecinošāk iegūt signālu no ļoti daudzajām mazajām galaktikām, kuras šajā reģionā ir pārsteidzoši daudz...
Šī bilde kā Versija-1, šai galaktiku parādei.
Teleskops: RC8
Kamera: QHY9m+ LRGB@-30
Statīvs: EQ8+OAG+Lodestar
Luminance- 9*20min
Red- 7*11min b2
Green- 7*11min b2
Blue- 6*15min b2
Kopā- 7h un 6min
otrdiena, 2013. gada 19. novembris
Komēta C 2013 R1- LOVEJOY
Hei!
Vakar, lai arī laukā bija pilnmēness skaidrā laika un strauji mainīgo komētas dabu dēļ nevarēju atlikt braucienu uz observatoriju. Vakara gaitā bija ieplānotas 3 komētu “medības” ar kā “ekspedīcijas” galveno mērķi, nu jau ļoti populāro komētu ISON, bet tomēr ISON lika vilties, jo nedz zemā “uzpeldēšana” virs horizonta, nedz ārkārtīgi košais mēness neļāva tai parādīt visu savu krāšņumu tās īstajā formā. Toties, nelika vilties cita, daudz mazāk gaidīta un populāra komēta, Lovejoy. Tāpēc kā pirmo “pieveicu” Lovejoy. :)
Abas bildes ir bildētas gandrīz ar 5 stundu intervālu un lai arī mēness gaismas piegaismotās debesis ļoti nomāc astes detaļas, tomēr var redzēt cik daudz pa šo laika sprīdi komētas aste mainās.
ISON ceru neizjuks un vēl būs iespēja to noķert bez mēness “palīdzības”.
Pirmā bilde- 20x60s@ISO 800
Otrā bilde- 10x60s@ISO 1250
Kamera- NIKON D7000
Optika- RC8"
Statīvs- EQ6
Vakar, lai arī laukā bija pilnmēness skaidrā laika un strauji mainīgo komētas dabu dēļ nevarēju atlikt braucienu uz observatoriju. Vakara gaitā bija ieplānotas 3 komētu “medības” ar kā “ekspedīcijas” galveno mērķi, nu jau ļoti populāro komētu ISON, bet tomēr ISON lika vilties, jo nedz zemā “uzpeldēšana” virs horizonta, nedz ārkārtīgi košais mēness neļāva tai parādīt visu savu krāšņumu tās īstajā formā. Toties, nelika vilties cita, daudz mazāk gaidīta un populāra komēta, Lovejoy. Tāpēc kā pirmo “pieveicu” Lovejoy. :)
Abas bildes ir bildētas gandrīz ar 5 stundu intervālu un lai arī mēness gaismas piegaismotās debesis ļoti nomāc astes detaļas, tomēr var redzēt cik daudz pa šo laika sprīdi komētas aste mainās.
ISON ceru neizjuks un vēl būs iespēja to noķert bez mēness “palīdzības”.
Pirmā bilde- 20x60s@ISO 800
Otrā bilde- 10x60s@ISO 1250
Kamera- NIKON D7000
Optika- RC8"
Statīvs- EQ6
otrdiena, 2013. gada 8. oktobris
Bubble nebula NGC 7635 (Burbuļa miglājs)
Hei!
Burbuļa miglājs.
Miglājs atrodas kasiopejas zvaigznājā. Pats burbulis gāzu "mākonī" radies no centrālās zvaigznes radītiem vējiem, kā arī viss miglājs savu gaismu ieguvis pateicoties šīs zvaigznes spožumam. Tiek uzskatīts, ka miglāja attālums no zemes ir diapazonā no 7100- 11 000 gaismas gadu.
Mans miglāju apgūšanas posms astrofoto "karjerā" turpinās. :) Šoreiz tāds kā "cietais rieksts" ar aptuveno zvaigžņlielumu 11.0. Salīdzinoši ar visiem DSO, ko līdz šim esmu fotografējis, šis, ir visblāvākais un attiecīgi prasīja lielāku ieguldīto enerģiju gan fotografējot, gan apstrādājot. Šoreiz mazliet eksperimentēju ar apstrādes tehnikām un esmu pamainījis krāsu "iegūšanas" veidu. Manuprāt, zvaigžņu krāsas izdevušās beidzot tādas kā vienmēr esmu vēlējies.
Jāatzīst, ka ar visu to, ka objekts ir blāvs un teleskops ir ar F8 gaišumu esmu ļoti apmierināts ar rezultāti. BEIDZOT esmu ticis galā ar galvenā spoguļa optiskās ass kolimāciju un esmu gandarīts par zvaigžņu apaļumu visas bildes redzamajā laukā. Tagad tik jācer uz skaidrām naktīm un varēšu nobeigt vēl pāris iesāktus objektus.
Bildes tehniskā puse:
Teleskops: RC 8"@ 1624mm F/8
Statīvs: EQ6+EQMOD
Kamera: CCD mono@-30°c+ CRGB+Ha
Autogids: OAG
Ekspozīcijas:
C- 150min pa 15min
R- 50min pa 10min
G- 50min pa 10min
B- 55min pa 11min
Ha- 165 min pa 15min
Kopā- 7h un 50min
Programmatūra: CCD stack, Photoshop
P.s. ir vēl procesā narrow band datu apstrāde. Jāatrod tikai enerģija un laiks pabeigt.
Burbuļa miglājs.
Miglājs atrodas kasiopejas zvaigznājā. Pats burbulis gāzu "mākonī" radies no centrālās zvaigznes radītiem vējiem, kā arī viss miglājs savu gaismu ieguvis pateicoties šīs zvaigznes spožumam. Tiek uzskatīts, ka miglāja attālums no zemes ir diapazonā no 7100- 11 000 gaismas gadu.
Mans miglāju apgūšanas posms astrofoto "karjerā" turpinās. :) Šoreiz tāds kā "cietais rieksts" ar aptuveno zvaigžņlielumu 11.0. Salīdzinoši ar visiem DSO, ko līdz šim esmu fotografējis, šis, ir visblāvākais un attiecīgi prasīja lielāku ieguldīto enerģiju gan fotografējot, gan apstrādājot. Šoreiz mazliet eksperimentēju ar apstrādes tehnikām un esmu pamainījis krāsu "iegūšanas" veidu. Manuprāt, zvaigžņu krāsas izdevušās beidzot tādas kā vienmēr esmu vēlējies.
Jāatzīst, ka ar visu to, ka objekts ir blāvs un teleskops ir ar F8 gaišumu esmu ļoti apmierināts ar rezultāti. BEIDZOT esmu ticis galā ar galvenā spoguļa optiskās ass kolimāciju un esmu gandarīts par zvaigžņu apaļumu visas bildes redzamajā laukā. Tagad tik jācer uz skaidrām naktīm un varēšu nobeigt vēl pāris iesāktus objektus.
Bildes tehniskā puse:
Teleskops: RC 8"@ 1624mm F/8
Statīvs: EQ6+EQMOD
Kamera: CCD mono@-30°c+ CRGB+Ha
Autogids: OAG
Ekspozīcijas:
C- 150min pa 15min
R- 50min pa 10min
G- 50min pa 10min
B- 55min pa 11min
Ha- 165 min pa 15min
Kopā- 7h un 50min
Programmatūra: CCD stack, Photoshop
P.s. ir vēl procesā narrow band datu apstrāde. Jāatrod tikai enerģija un laiks pabeigt.
Abonēt:
Ziņas (Atom)