Triangulum galaxy M33, NGC598

Trijstūra galaktika, jeb Messier kataloga 33. galaktika. Interesanta ar daudz ko, bet pirmkārt jau ar to, ka ir viens no vistālākajiem ar aci saskatāmajiem objektiem debess jumā, ja vien novērošanas vieta ir naktī ir pietiekami tumša.
Aprēķināts, ka galaktika ir aptuveni 3 miljoni gaismas gadu attālumā no zemes, kas ir gandrīz tik pat tālu, kā tās kaimiņ galaktika- milzīgā Andromeda M31, un abas "draudzenes" atrodas tajā pašā lokālajā galaktiku grupā, kurā mēs ar savu "Piena ceļu". Zinātnieki arī domā, ka Andromeda un Trijstūra galaktika savstarpēji ir jau sadūrušās un tikai turpina sadursmes procesu.

Fotografēju šo galaktiku 3. reizi, kur pēdējo no tām tieši pirms 2 gadiem tieši tajā pašā datumā- 18. oktobrī. Pavisam neapzināta sakritība. :) Pirms diviem gadiem šī galaktika bija pirmais objekts ar monohromo fotokameru. Toreiz gan pavisam pieticīgas pārdesmit minūšu summārās ekspozīcijas, jo vēl daudz kas bija jāapgūst. :)
Jāsaka, ka nakts Latvijas laika apstākļiem bija nepielūdzami fantastiska. Gaisa mitrums 78-85% un gaisa temperatūra -4 līdz -6, kas radīja 2.6''-3.0'' FWHM fokusa kvalitāti 15 minūšu ekspozīcijām ar pārsteidzošu stabilitāti visas nakts garumā.
Beidzot arī fokusētāja leņķis ir precīzi salāgots pret sekundāro spoguli, kā arī primārais un sekundārais spogulis ir, teiksim, lieliskā kolimācijā, lai gan ir maza kļūda sekundārājā, kuru pamanīju par vēlu. Bet tie šoreiz sīkumi. :)

Pēcapstrādē interesants moments. NAV izmantots fotošops. Jā! :) Fotošops izmantots tikai web izmēra bildes sagatavošanai un kadra "kropēšanai". Aizvien vairāk apgūstu un proporcionāli sajūsminos par Pixinsight. Šoreiz arī gandrīz viss bildes tapšanas process veikts tieši ar Pixinsight. Vienīgais ne-Pixinight etaps bija datu kalibrēšana un reģistrēšana.

Kopumā esmu gandarīts par rezultātu, lai gan pie tik fantastiskām debesīm jau uzreiz bija redzams, ka būs labs rezultāts. Ja vēl ko vairāk gribētu velēties, tad H-alpha datu ekspozīciju summu no 3 līdz vismaz 10 un līdzīgi ar zilā un zaļā datu kanāla ekspozīcijām.

Jā un tas "noise" bildē pa malām nav tehniskais noise. Vienīgais "noise" bildes mazāk gaišajos reģionos ir dēļ labo debesu augstās izšķirtspējas, jo galaktikas zvaigznes vairs nesaplūst migliņā, bet gan sāk "pleķoties" uz izšķirtspējas robežas. :)

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGBHa

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

18. oktobra nakts. Gaisa temperatūra naktī no -4 līdz -6°C

Lum- 8x900= 2h

Red- 5x900b2= 1h15min

Green- 5x900b2= 1h15min

Blue- 5x900b2= 1h15min

Ha- 3x1200= 1h

Kopā=6h 45min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8

Ieskats katra kanāla datos atsevišķi.

IC 1795

Šis emisijas miglājs atrodas Kasiopejas zvaigznājā aptuveni 6000 gaismas gadu attālumā no zemes un aptver lauku 70 gaismas gadu attālumā.
Izvēlējos šo fotografēt jau gadu atpakaļ, kad uzsāku savu "miglāju fotoprogrammu" un iepatikās miglāja strukturētā un detaļām pilnā forma, kā arī neskaitāmo zvaigžņu miriādes. Nofotografēt baudāmi izdevās tikai šogad naktī uz 1. oktobri. Pagājušogad kameras viena no 2 mikroshēmu platēm atteicās produktīvi sadarboties, kā rezultātā dati bija bojāti un visas nakts darbs "Ķīnas vējā". :)
Iespējams modīgāk šis miglājs varētu izskatīties šaura diapazona filtros Ha, SII un OIII fotogrāfijā, bet kaut kā ļoti gribējās iegūt tādu cilvēcīgi patiesāku ainu par to, kā būtu, ja manas acis būtu teleskops ar jutīgu sensoru :)
Jāsaka, debesu kvalitāte uz laiku, kad fotografēju šo, bija Latvijai izcila un arī labākā, kādā vispār esmu fotografējis, ja neskaita gaismas piesārņojumu. Vidēji FWHM 2.7". Protams, palīdzeja arī fakts, ka objekts nakts vidū ir tieši zenītā, kur atmosfēras piesārņojums skatā no zemes ir vismazākais.
Kopumā esmu apmierināts ar iznākumu. Vēl varētu vēlēties savas +5 sub-ekspozīcijas uz katru krāsu kanālu un kādas +3 uz gaismas kanālu, kas mazinātu noise attēla "grīdas līmenī", tādejādi skaistāk parādot pavisam tumšos miglāja reģionus un to struktūras, kā arī izceļot 19+ magnitūdas zvaigznītes.
Pēcapstrādē vidus etapā atkal izmantoju Pixinsight. Šoreiz jau mazliet kontrolētak un izprotošāk. Tiešām ir daži rīki, kas šajā programmā ir neatsverami palīgi kvalitatīvu attēlu radīšanai.

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

Pēdējā septembra nakts uz 1. oktobri Gaisa temperatūra svārstījās no +2 līdz -1°C

Lum- 6x900= 1h 30min

Red- 4x900b2= 1h

Green- 3x900b2= 45min

Blue- 3x900b2= 45min

Kopā=4h 00min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8, Photoshop CC2014

Galaktika Messier 74

Hei!

Septembra beigas beidzot atvēlēja man brīvāku darba režīmu, kā arī sniedza man vairākas skaidras naktis. Es jau, protams, mierīgi siltā gultā gulēt negāju. :)
Šoreiz, vēl joprojām gaidot savu kolimācijas lāzeru, mazliet tomēr uzlaboju spoguļu "paralēlismu" izmantojot "hall of mirrors" tehniku. Jāsaka, diezgan efektīgs RC teleskopu kolimēšanas veids. Lai arī nav pilnīgi perfekts, tomēr tuvu ļoti labam rezultātam, kā rezultātā zvaigžņu ovālošanās turpat vai ir izskausta. :)
Messier 74 galaktika atrodas zivju zvaigznājā (pisces). Zinātnieki aprēķinājuši, ka tā atrodas aptuveni 32 miljonu gaismas gadu tālumā no zemes un ir mājvieta aptuveni 100 miljardiem zvaigžņu. Galaktika tika atklāta 1780. gadā un to izdarīja Pierre Mechain, kurš par savu atklājumu paziņoja Čārlzam Messieram, kurš savukārt to ievietoja savā topošajā Messier kosmosa objektu katalogā. Šī galaktika arī ir viena no grūtāk vizuāli saskatāmajām amatieru teleskopiem no Messier kataloga.
Lai nu tur kā, ar to visu informāciju, bet mani šī galaktika piesaistīja ar savu skaisto un ļoti izteikto spirālveida struktūru. Veicot testa kadrus sapratu, ka šī IR jāfotografē. :) Jāteic arī, ka septembra beigas un oktobris ir šai galaktikai ļoti piemērots fotografēšanas laiks, jo tās loka maksimums virs horizonta praktiski sakrīt ar nakts ilguma viduspunktu, kas nozīmē, ka to var fotografēt turpat visu nakti. Galaktika gan nesasniedz debesu zenītu nekad, kas rada nedaudz problemātiskāku tās fotografēšanu Latvijas laikapstākļos.
Kopumā esmu apmierināts ar rezultātu. Lai arī pilnīgam sirdsmieram gribētos vēl perfektu spoguļu kolimāciju un individuālās sub-ekspozīcijas par 5 minūtēm ilgākas no 15 uz 20minūtēm. Jāteic arī, ka debesu redzamība divās no 3 naktīm bija ļoti laba un visai stabila 3" FWHM robežās. Jā un vēl tas jocīgais atspīdums kadra kreisajā apakšējā stūrī... nezinu pagaidām no kurienes tas tā un kapēc kaut kas tur atstarojas. Skaidrs, ka no kādas spožākas zvaigznes, bet pret ko... būs atkal, ko risināt.. :)
Bilžu apstrādē arī mazliet apgūstu jaunas vēsmas. Iemēģinu 45 dienu izmēģinājuma versiju Pixinsight programmai un jāsaka ir vairākas lietas, kas to padara par ļoti pievilcīgu astrofotogrāfijas datu apstrādes programmu. Bet mācos, tāpēc Pixinsight šīs bildes tapšanā vēl spēlē mazu lomu, lai gan pāris būtiski elementi ir izmantoti arī no tās arsenāla.
Tad nu beidzot garo muldēšanu. Ceru jums arī patiks mana "Izgatavots Latvijā" versija ar Messier 74 galaktiku. :)

P.s. Paldies Keilijai par līdzdarbošanos bildes komplicētajā un laikietilpīgajā apstrādes beigu fāzē. ;)

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

3 naktis 27. un 30. septembra naktis, plus 1. oktobra nakts. Naktīs gaisa temperatūra svārstījās no +4 līdz -1°C

Lum- 14x900= 3h 30min

Red- 7x900b2= 1h 45min

Green- 7x900b2= 1h 45min

Blue- 7x900b2= 1h 45min

Kopā=8h 45min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8, Photoshop CC2014

Šis ir tīrā filtra 1 sub-ekspozīcijas15 minūšu kadrs. Interesants ar to, ka kadram turpat vai pa vidu pāri pārlidoja lidmašīna. Abas spārnu lampiņas ir tās garās svītras. Labi var nojaust galaktikas mērogu un teleskopa pietuvinājumu. Domāju, ka Lidmašīna varētu būt lidojusi ~5km augstumā, vai augstāk.

Veil nebula (Eastern) NGC 6992-95

Hei!
Tad beidzot! Jaunās sezonas pirmā bilde. Veil miglājs (plīvura miglājs). Supernovas sprādziena paliekas, kas tagad traucas cauri kosmosam kā sakarsētas jonizētas gāzes un putekļu mākonis gulbja zvaigznājā. Zinātnieki aprēķinājuši, ka pati supernova sprāgusi 5- 8 tūkst. gadu atpakaļ. Aptuvenais aprēķinātais attālums no zemes tiek minēts kā 1470 gaismas gadi.
Veil miglājs man ir sava veida izaicinājums kopš reizes, kad par to uzzināju esam, un visas reizes, ieskaitot arī, diemžēl, šo ir bijis kaut kas, kas nav ļāvis man uzņemt attēlu tā, kā to vēlētos. Lai arī jāatzīst, ka šoreiz ir izdevies vislabāk. Kas tad šoreiz atkal ir slikti? Teleskopa spoguļu kolimācija... Tā ir nepilnīga un pie vainas tieši ir primārais spogulis, kuru pēc tīrīšanas neesmu tā arī varējis dabūt perfektā kolimācijā (taisnā optiskā asī). Gaidu savu lāzera kolimatoru, lai tad nu beidzot visas tehniskās ķibeles būtu atrisinātas. Bet tā kā lāzers vēl tikai nāk, bet skaidrās naktis nāk un iet, tad bija vien jāfotografē tā, kā to var. Nepilnīgo kolimāciju viegli pamanīt kā ovālas zvaigznes diognālā virzienā no kreisā apakšējā uz labo augšējo. Ovālās zvaigznes nav lielākā bēda. Arī fokusa assums ir pakārtots šim virzienam un manāmi zūd tieši šajos stūros. Tā kā... būs vien jāfotografē Veil miglājs arī 4. reizi. :)
Bilde uzņemta Dobeles rajonā samērā tumšā vietā. Debesu izšķirtspēja tovakar bija ~3" un visai stabila, bet savukārt caurspīdība bija diezgan vāja. Bildēts naktī no 20. uz 21. septembri.
Šoreiz izlēmu arī mazliet paeksperimentēt ar zvaigznēm un ir attēla versija bez tām. Manuprāt, skaisti var saskatīt to, ko raibais zvaigžņu daudzums vizuāli nomāc. Par cik miglājs kopumā ir ļoti liels, tad mana teleskopa redzes laukā tika tikai, manuprāt, interesantākais fragments no tā visa, lai gan, iespējams nākotnē pamazītiņām safotografēšu visus fragmentus. :)

P.s. noise problēma IR atrisināta. Bildes atkal IR normālas un Kristaps atkal IR priecīgs! :D

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ6+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

Lum- 7x900= 1h 45min

Red- 3x900b2= 45min

Green- 4x900b2= 1h

Blue- 4x900b2= 1h

Ha- 3x900b2= 45min

Kopā=5h 15min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Photoshop CC2014

Zvaigznes ir tik daudz, jo šis miglājs atrodas piena ceļā- tajā blāvajā "taciņā" nakts debess jumā.

Bija ko pasvīst, lai no zvaigznēm tiktu vaļā.... Diezgan pietuvināti tā izskatītos miglājs, ja zvaigznes nebūtu redzamas. Manuprāt, skaisti. "Ekrāns" beidzot ir "salabots" un mušiņas vairs nav. :)

Kolimācija..

Kamēr mēness piegaismo naksnīgās debesis ir laiks pārdomām ko uzlabot. Spoguļi smuki, tīri, bet kolimācija kā negrib izdoties, tā negrib.. RC teleskopam kolimācija (spoguļu salāgošana optiskajā asī) bez īpašiem palīginstrumentiem ir visai viltīga un laikietilpīga, lai arī pamatprincips vienkāršs. Jāsaregulē abi spoguļi viens pret otru cik vien paralēli iespējams, lai fokuss uz kameras matricas projecējas vienmērīgi, bet realitātē tas nav nemaz tik vienkārši izdarāms, jo katram no spoguļiem ir 3 regulējošās skrūvītes un izmainot viena spoguļa leņķi jākoriģē atkal otram. Plus, vēl, lai galīgi garlaicīgi nav, tad arī fokusētāju vēlams pieregulēt vienotā optiskajā asī... beigās izlēmu, ka tomēr jātērē vēl tā naudiņa un jāiegādājas arī kvalitatīvi kolimācijas palīginstrumenti... Ir cerība, ka ar tiem spēšu aizmirst par to, cik piņķerīga ir kolimācijas procedūra un ar mierīgu sirdi būšu ticis pie vienmērīga fokusa visā bildē. :)
Nākamās tumšo nakšu medības sāksies līdz ar 16 septembri... Ir ļoti maza cerība tikt pie kolimācijas instrumentiem līdz ar to datumu, bet uz 20 tajiem datumiem jau var sākt cerēt, ka paciņa būs pie manis.. :)

Šādi ir patreizējie mērījumi analizējot uzņemtu attēlu ar zvaigznēm. Tie rāda, ka tumši zilajā reģionā FWHM (fokusa kvalitātes rādītājs) ir 3.10" bet sliktākajā 4.29" Kolimācijas pamatuzdevums ir dabūt to tumši zilo centru marķiera centrā (optiskā ass) regulējot abus spoguļus. Tādejādi fokuss arī kļūs vienādāks pa visu bildi, jo patreiz tas ir manāmi novirzīts no optiskās ass dēļ neprecīzas kolimācijas.

Beidzot atnāca jauna versija manai defektīvajai CCD kameras strāvas sadalītāja kastītei. Testa melnais kadrs un... WOW! :) gluži kā zvaigžņotas debesis pret nomākušām. :D Bilde komentārus neprasa. Tikai liek aizdomāties ar kādu noise daudzumu man nācās cīnīties praktiski visu pagājušo tumšo sezonu un kas būtu sanācis, ja bildēs nebūtu šis "fantastiski" lielais noise. Neko, gaidu ļoti pirmo iespēju atkal ko fotografēt... :)

Dark frame 300sec @-30°C

Dark frame 300sec @-30°C

Jaunā astro sezona ir klāt!

Vasara strauji iet uz nobeigumu, kas nozīmē, ka drīz varēs sākt bildēt. :) Spogulis notīrīts, nokolimēts, kā arī beidzot sakrāts autofokusētājam, kam vajadzētu ietaupīt laiku uz smalko fokusēšanas darbu. Tad nu, jācer, ka mākoņi un darba projekti kooperēsies, un drīz varēšu sākt ķerties pie nu jau tik ļoti iemīļotās fotografēšanas.
Rudens- krāšņo miglāju laiks. Plānā piebeigt Veil nebula un iespējams vēl kādu skaisto "mākoni". Ir labas ziņas attiecībā ar noise būšanu, kas pēdējās 4 bildēs bija ārkārtīgi liels. Izrādījās CCD kameras barošanas bloka kastīte nedara savu darbu un nebaro ierīci kā nākas, kā rezultātā, bildēs bija pastiprināti liels noise... pat jābrīnās, ka tās izdevās tik labas. Ir tagad pamatota cerība, ka nebūs jāfotografē 3 naktis viens objekts :)

Spogulis pirms tīrīšanas.

Bildē zemāk daļēji notīrīts spogulis. Viss spogulis tīrīts izmērcējot virsmu ar ispopropilspirta šķidrumu, tad to noskalojot ar destilētu ūdeni. Savukārt vērīgāk ieskatoties var ievērot vēl tīrāku spoguļa daļu. Tā tīrīta ar polimēru šķīdumu, kurš tiek uzklāts šķidrā veidā, bet pēc tam tam nožūstot gluži kā novelcene novilkts līdz ar netīrumiem nost. Jāsaka, ka šī metode pārsteidzoši labi notīrīja spoguli. Pēc tam tas patiešām gluži kā reklamēts izskatās kā jauns. :)