Galaktiku sadursme NGC 2146

Kā būtu, ja saliktu vienkopus kādas 100 miljardi zvaigznes (saules), tad tās ievirpinātu rotējošā, "peldošā" diskā ar diametru ap 80 000 gadu, kur diska vienā malā mītošais tālgalaktikietis savu otras malas kaimiņu ar aktuālāko informāciju spēj apmainīties tam veltot vismaz 80 000 mūsu zemes gadu. Tad šo disku "palaistu" kaut kur dziļi kosmosā, lai mums zemiešiem tas būtu Žirafes zvaignzājā. Zin, vēl labāk! Uztaisām vēl vienu gandrīz tik pat lielu zvaigžņu disku un satriecam tos abus kopā. Tā teikt, redzēs, kas būs! :) Tieši tas tiek uzskatīts ir notiecis ar NGC2146, kuru 1876 gadā savā teleskopā atklāja vācu astronoms  Friedrich August Theodor Winnecke. Mēs pēc zinātnieku domām redzam momentu, kad 2 galaktikas cieši sadūrušās viena ar otru.  Uz zemes aizritēja ~80 miljoni gadu, lai gaisma ar grandiozo sadursmi ir redzama tieši tā, kā to redzam patreiz.
Kā papildus vaininiece izmētātajām zvaigznēm tiek meklēta arī mazākā kaimiņiene PGC 18960

Lai arī kāroto objektu sarakstā šī parāde bija jau paspējusi nokļūt. Fotografēt šo savdabīgo galaktiku izlēmu visai spontāni. 2014. gada 15. novembra nakts bija daļēji tumša, jo mēness savu spīdēšanas ciklu vēl nebija noslēdzis. Tāpēc iecere fotografēt galaktiku kopu Abell 426 bija jāatmet, jo lai dilstošā mēness radītais izgaismojums kā arī brāzmainais vējš netraucētu un varētu bildei veltīt visu nakti. Objektam būtu jābūt turpat tuvu debess zenītam.  Protams, 15. novembra nakts izrādījās tikai daļēji skaidra, jo 1.00 no rīta mākoņu sega bija klāt, bet turpinājums nebija ilgi jāgaida un jau 19. novembra rīts, jeb 18. novembra vakars bija skaidrs. Abas naktis gan bija visai brāzmaini vējainas un debesu kvalitāte nebija tā spožākā ar FWHM vidēji 3,2", bet aukstums nedaudz piepalīdzēja to brīžiem uzlabodams. :)

Kopumā, bilde ir! BET! Būs vēl jāpafotografē... :) Jo arī 19. novembra "rītnakts" beidzās jau 4.50 ar kārtējo mākoņu segu un neļāva safotografēt pienācīgi daudz krāsu filtrētos kadrus. Bildē jūtami vēl trūkst krāsu informācijas, kuras signāls ir pārāk vājš attiecībā pret fotokameras radīto troksni un dzēšot troksni krāsas kļūst izplūdušas un pelēkas. Tāpat uzradies jauns "brīnums". Šķiet kaut kādā vēl man neizprotamā veidā caur fokusētāja vaduļu spraudziņām uz spoguļiem ir spīdejusi sarkano LED lampiņu (kuras ir gandrīz katram "gadžetam") radītā gaisma. Šis defekts gan tomēr veiksmīgi tika novākts.

Ja vērīgi pēta attēlu, tad attēlā ir daudz tāltālu galaktikiku. 20 minūšu sub-ekspozīcijas arī ir ļāvušas ieskicēt mūsu pašu galaktikas starpzvaigžņu mākoņus. Diemžēl, krāsu vājās un LED lampiņu defektīvās informācijas dēļ krāsainajā attēlā tie nav labi saskatāmi. Tāpēc pievienoju arī melnbalto- tīrā filtra kombinēto 8* subekspozīciju kadru ar speciāli paaugstinātiem grīdas līmeņiem. Kreisajā pusē redzamā strīpa ir LED lampiņu ēna visticamāk no kādas fokusētāja vadules stiprinājuma detaļas.

Jāpiemin, ka apgūstu Pixinsight aizvien vairāk un aizvien vairāk jūtu, ka nāksies pārstrādāt lielu daļu savu līdzšinējo attēlu.

Lai pienācīgi pabeigtu šo attēlu ceru tuvākajā laikā veltīt vēl kādu skaidro nakti šai tālo galaktiku parādei.  :)

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

2014. gada 15. un 18. novemba nakts. Gaisa temperatūra naktīs no 0 līdz -5°C

Lum- 8x1200= 2h40min

Red- 4x1200b2= 1h20min

Green- 4x1200b2= 1h20min

Blue- 4x1200b2= 1h20min

Kopā=6h 40min 

Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC

Bildē noteikti ir vairāk galaktiku. Atzīmeju tikai pārliecinošākos variantus un zināmos.

 Tīrs filtrs- luminance.

Crop bilde ar gandrīz 1:1 lielumu.

NGC 891 un daļa ACO 347

Reiz, sensenos laikos kādā tāltālāAndromedas zvaigznāja  koši dzeltenās zvaigznes sistēmā ar nosaukumu HD14771 izcēlās dumpis. Lielais spicais Mātes kuģis NGC 891 un ievērojams pulciņš tā pavadošās korvetes izlēma pamest zvaigzni un doties kosmosa dzīļu izzināšanā, lai remdētu savas dusmas par dumpi..

NGC 891 atrodas aptuveni 27 miljonu gaismas gadu tālu no zemes un 1784 gada 6. oktobrī to atklāja Angļu astronoms William Herschel. Galaktika ir savdabīga ar to, ka tās disks ir vērsts pret mums tieši ar sānu un tā tiek uzskatīta par līdzinieci mūsu pašai "Piena ceļa" galaktikai, jo gan tās spožums, izmēri, gan molekulārā sastāva pētījumi stāsta, ka galaktika ir ļoti līdzīga mūsējai un ja kāds uz mūsu pašu Piena ceļu raugās tieši no sāniem, tad ļoti iespējams, redz ļoti līdzīgu ainu kā mēs ar NGC 891.

2014. gada 23. oktobra nakts bija auksta vējaina, bet skaidra. Protams, mierīgi šo faktu palaist garām nevarēju un biju sagatavojies fotografēšanai. Lai arī vējš brāzmās bija diezgan liels, tomēr šķiet aukstums neļāva atmosfērai briesmīgi viļņoties un redzamība visas 10 stundu nakts garumā bija Latvijas apstākļiem samērā laba un stabila ar zvaigžņu vidējo FWHM 3.3" uz 20min sub-ekspozīcijām. Nakts kopumā izvērtās par lielu pacietības pārbaudījumu, jo jau no 4 rītā stipri nāca miegs, kā arī iešana ārā aukstajā vējā pēc kārtējās tējas krūzes bija dikti nemotivējoša.. :)
Šoreiz pēcapstrāde no A līdz V ar Pixinsight un no V līdz Z ar PhotoshopCC. Noise reducēšana ir ļoti pieklusināta un minimāla, lai gan iespējams vēl atradīšu laiku un būs versija ar stingrākiem noise reducēšanas mēriem, jo nemaz TIK ļoti asāka tā bilde nekļūst un augstā izšķirtspējā tas noise pat traucē to baudīt. Jāatzīst, Pixinsight ir tiešām neviltoti labākā programmatūra, kuru līdz šim esmu lietojis zvaigžņu foto apstrādei un jau sāku krāt tās pilnajai licencei..
Kopumā esmu apmierināts ar rezultātu, lai arī vienmēr var vēlēties vairāk subekspozīcijas labākai S/N attiecībai un asāku debesu redzamību mazajām, blāvajām detaļām bildē. Jāatzīst arī beidzot spoguļu kolimācija ir līmenī, lai arī esmu atklājis, ka šķietami fiksētais primārā spoguļa mehānisms nemaz nav TIK fiksēts un atkarībā no teleskopa savērsuma nedaudz, bet dzīvo savu leņķisko dzīvi, kas tad arī attiecīgi nedaudz bojā kolimāciju un fokusu bildēs.

Bildē pagaidām esmu saskaitījis 38 galaktikas, bet iespējams ir vairāk, jo vairākas "mazās" "slēpjas" aiz zvaigznēm, vai arī blāvuma un tāluma dēļ balansē uz "noise grīdas"un ir ļoti grūti noteikt vai tā ir vai nav galaktika. Galaktiku kopas ACO 347 stūrītis ir attēla kreisais augšējais pa kreisi no spožās dzeltenās zvaigznes HD14771 (1300 gaismas gadi no zemes). Tāpat 20minūšu subekspozīcijas ir nedaudz reģistrējušas Piena ceļa starpszvaigžņu putekļu mākoņu struktūras, kas ļoti blāvi sazīmējamas vienā līmenī ar "noise grīdu" skatoties bildes kopskatā uz ne pārāk kontrastaina monitora.

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGBHa

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

23. oktobra nakts. Gaisa temperatūra naktī no -6 līdz -8°C

Lum- 9x1200= 3h

Red- 5x1200b2= 1h40min

Green- 6x1200b2= 2h00min

Blue- 6x1200b2= 2h00min

Kopā=8h 40min 

Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC

Triangulum galaxy M33, NGC598

Trijstūra galaktika, jeb Messier kataloga 33. galaktika. Interesanta ar daudz ko, bet pirmkārt jau ar to, ka ir viens no vistālākajiem ar aci saskatāmajiem objektiem debess jumā, ja vien novērošanas vieta ir naktī ir pietiekami tumša.
Aprēķināts, ka galaktika ir aptuveni 3 miljoni gaismas gadu attālumā no zemes, kas ir gandrīz tik pat tālu, kā tās kaimiņ galaktika- milzīgā Andromeda M31, un abas "draudzenes" atrodas tajā pašā lokālajā galaktiku grupā, kurā mēs ar savu "Piena ceļu". Zinātnieki arī domā, ka Andromeda un Trijstūra galaktika savstarpēji ir jau sadūrušās un tikai turpina sadursmes procesu.

Fotografēju šo galaktiku 3. reizi, kur pēdējo no tām tieši pirms 2 gadiem tieši tajā pašā datumā- 18. oktobrī. Pavisam neapzināta sakritība. :) Pirms diviem gadiem šī galaktika bija pirmais objekts ar monohromo fotokameru. Toreiz gan pavisam pieticīgas pārdesmit minūšu summārās ekspozīcijas, jo vēl daudz kas bija jāapgūst. :)
Jāsaka, ka nakts Latvijas laika apstākļiem bija nepielūdzami fantastiska. Gaisa mitrums 78-85% un gaisa temperatūra -4 līdz -6, kas radīja 2.6''-3.0'' FWHM fokusa kvalitāti 15 minūšu ekspozīcijām ar pārsteidzošu stabilitāti visas nakts garumā.
Beidzot arī fokusētāja leņķis ir precīzi salāgots pret sekundāro spoguli, kā arī primārais un sekundārais spogulis ir, teiksim, lieliskā kolimācijā, lai gan ir maza kļūda sekundārājā, kuru pamanīju par vēlu. Bet tie šoreiz sīkumi. :)

Pēcapstrādē interesants moments. NAV izmantots fotošops. Jā! :) Fotošops izmantots tikai web izmēra bildes sagatavošanai un kadra "kropēšanai". Aizvien vairāk apgūstu un proporcionāli sajūsminos par Pixinsight. Šoreiz arī gandrīz viss bildes tapšanas process veikts tieši ar Pixinsight. Vienīgais ne-Pixinight etaps bija datu kalibrēšana un reģistrēšana.

Kopumā esmu gandarīts par rezultātu, lai gan pie tik fantastiskām debesīm jau uzreiz bija redzams, ka būs labs rezultāts. Ja vēl ko vairāk gribētu velēties, tad H-alpha datu ekspozīciju summu no 3 līdz vismaz 10 un līdzīgi ar zilā un zaļā datu kanāla ekspozīcijām.

Jā un tas "noise" bildē pa malām nav tehniskais noise. Vienīgais "noise" bildes mazāk gaišajos reģionos ir dēļ labo debesu augstās izšķirtspējas, jo galaktikas zvaigznes vairs nesaplūst migliņā, bet gan sāk "pleķoties" uz izšķirtspējas robežas. :)

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGBHa

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

18. oktobra nakts. Gaisa temperatūra naktī no -4 līdz -6°C

Lum- 8x900= 2h

Red- 5x900b2= 1h15min

Green- 5x900b2= 1h15min

Blue- 5x900b2= 1h15min

Ha- 3x1200= 1h

Kopā=6h 45min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8

Ieskats katra kanāla datos atsevišķi.

IC 1795

Šis emisijas miglājs atrodas Kasiopejas zvaigznājā aptuveni 6000 gaismas gadu attālumā no zemes un aptver lauku 70 gaismas gadu attālumā.
Izvēlējos šo fotografēt jau gadu atpakaļ, kad uzsāku savu "miglāju fotoprogrammu" un iepatikās miglāja strukturētā un detaļām pilnā forma, kā arī neskaitāmo zvaigžņu miriādes. Nofotografēt baudāmi izdevās tikai šogad naktī uz 1. oktobri. Pagājušogad kameras viena no 2 mikroshēmu platēm atteicās produktīvi sadarboties, kā rezultātā dati bija bojāti un visas nakts darbs "Ķīnas vējā". :)
Iespējams modīgāk šis miglājs varētu izskatīties šaura diapazona filtros Ha, SII un OIII fotogrāfijā, bet kaut kā ļoti gribējās iegūt tādu cilvēcīgi patiesāku ainu par to, kā būtu, ja manas acis būtu teleskops ar jutīgu sensoru :)
Jāsaka, debesu kvalitāte uz laiku, kad fotografēju šo, bija Latvijai izcila un arī labākā, kādā vispār esmu fotografējis, ja neskaita gaismas piesārņojumu. Vidēji FWHM 2.7". Protams, palīdzeja arī fakts, ka objekts nakts vidū ir tieši zenītā, kur atmosfēras piesārņojums skatā no zemes ir vismazākais.
Kopumā esmu apmierināts ar iznākumu. Vēl varētu vēlēties savas +5 sub-ekspozīcijas uz katru krāsu kanālu un kādas +3 uz gaismas kanālu, kas mazinātu noise attēla "grīdas līmenī", tādejādi skaistāk parādot pavisam tumšos miglāja reģionus un to struktūras, kā arī izceļot 19+ magnitūdas zvaigznītes.
Pēcapstrādē vidus etapā atkal izmantoju Pixinsight. Šoreiz jau mazliet kontrolētak un izprotošāk. Tiešām ir daži rīki, kas šajā programmā ir neatsverami palīgi kvalitatīvu attēlu radīšanai.

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

Pēdējā septembra nakts uz 1. oktobri Gaisa temperatūra svārstījās no +2 līdz -1°C

Lum- 6x900= 1h 30min

Red- 4x900b2= 1h

Green- 3x900b2= 45min

Blue- 3x900b2= 45min

Kopā=4h 00min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8, Photoshop CC2014

Galaktika Messier 74

Hei!

Septembra beigas beidzot atvēlēja man brīvāku darba režīmu, kā arī sniedza man vairākas skaidras naktis. Es jau, protams, mierīgi siltā gultā gulēt negāju. :)
Šoreiz, vēl joprojām gaidot savu kolimācijas lāzeru, mazliet tomēr uzlaboju spoguļu "paralēlismu" izmantojot "hall of mirrors" tehniku. Jāsaka, diezgan efektīgs RC teleskopu kolimēšanas veids. Lai arī nav pilnīgi perfekts, tomēr tuvu ļoti labam rezultātam, kā rezultātā zvaigžņu ovālošanās turpat vai ir izskausta. :)
Messier 74 galaktika atrodas zivju zvaigznājā (pisces). Zinātnieki aprēķinājuši, ka tā atrodas aptuveni 32 miljonu gaismas gadu tālumā no zemes un ir mājvieta aptuveni 100 miljardiem zvaigžņu. Galaktika tika atklāta 1780. gadā un to izdarīja Pierre Mechain, kurš par savu atklājumu paziņoja Čārlzam Messieram, kurš savukārt to ievietoja savā topošajā Messier kosmosa objektu katalogā. Šī galaktika arī ir viena no grūtāk vizuāli saskatāmajām amatieru teleskopiem no Messier kataloga.
Lai nu tur kā, ar to visu informāciju, bet mani šī galaktika piesaistīja ar savu skaisto un ļoti izteikto spirālveida struktūru. Veicot testa kadrus sapratu, ka šī IR jāfotografē. :) Jāteic arī, ka septembra beigas un oktobris ir šai galaktikai ļoti piemērots fotografēšanas laiks, jo tās loka maksimums virs horizonta praktiski sakrīt ar nakts ilguma viduspunktu, kas nozīmē, ka to var fotografēt turpat visu nakti. Galaktika gan nesasniedz debesu zenītu nekad, kas rada nedaudz problemātiskāku tās fotografēšanu Latvijas laikapstākļos.
Kopumā esmu apmierināts ar rezultātu. Lai arī pilnīgam sirdsmieram gribētos vēl perfektu spoguļu kolimāciju un individuālās sub-ekspozīcijas par 5 minūtēm ilgākas no 15 uz 20minūtēm. Jāteic arī, ka debesu redzamība divās no 3 naktīm bija ļoti laba un visai stabila 3" FWHM robežās. Jā un vēl tas jocīgais atspīdums kadra kreisajā apakšējā stūrī... nezinu pagaidām no kurienes tas tā un kapēc kaut kas tur atstarojas. Skaidrs, ka no kādas spožākas zvaigznes, bet pret ko... būs atkal, ko risināt.. :)
Bilžu apstrādē arī mazliet apgūstu jaunas vēsmas. Iemēģinu 45 dienu izmēģinājuma versiju Pixinsight programmai un jāsaka ir vairākas lietas, kas to padara par ļoti pievilcīgu astrofotogrāfijas datu apstrādes programmu. Bet mācos, tāpēc Pixinsight šīs bildes tapšanā vēl spēlē mazu lomu, lai gan pāris būtiski elementi ir izmantoti arī no tās arsenāla.
Tad nu beidzot garo muldēšanu. Ceru jums arī patiks mana "Izgatavots Latvijā" versija ar Messier 74 galaktiku. :)

P.s. Paldies Keilijai par līdzdarbošanos bildes komplicētajā un laikietilpīgajā apstrādes beigu fāzē. ;)

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

3 naktis 27. un 30. septembra naktis, plus 1. oktobra nakts. Naktīs gaisa temperatūra svārstījās no +4 līdz -1°C

Lum- 14x900= 3h 30min

Red- 7x900b2= 1h 45min

Green- 7x900b2= 1h 45min

Blue- 7x900b2= 1h 45min

Kopā=8h 45min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8, Photoshop CC2014

Šis ir tīrā filtra 1 sub-ekspozīcijas15 minūšu kadrs. Interesants ar to, ka kadram turpat vai pa vidu pāri pārlidoja lidmašīna. Abas spārnu lampiņas ir tās garās svītras. Labi var nojaust galaktikas mērogu un teleskopa pietuvinājumu. Domāju, ka Lidmašīna varētu būt lidojusi ~5km augstumā, vai augstāk.

Veil nebula (Eastern) NGC 6992-95

Hei!
Tad beidzot! Jaunās sezonas pirmā bilde. Veil miglājs (plīvura miglājs). Supernovas sprādziena paliekas, kas tagad traucas cauri kosmosam kā sakarsētas jonizētas gāzes un putekļu mākonis gulbja zvaigznājā. Zinātnieki aprēķinājuši, ka pati supernova sprāgusi 5- 8 tūkst. gadu atpakaļ. Aptuvenais aprēķinātais attālums no zemes tiek minēts kā 1470 gaismas gadi.
Veil miglājs man ir sava veida izaicinājums kopš reizes, kad par to uzzināju esam, un visas reizes, ieskaitot arī, diemžēl, šo ir bijis kaut kas, kas nav ļāvis man uzņemt attēlu tā, kā to vēlētos. Lai arī jāatzīst, ka šoreiz ir izdevies vislabāk. Kas tad šoreiz atkal ir slikti? Teleskopa spoguļu kolimācija... Tā ir nepilnīga un pie vainas tieši ir primārais spogulis, kuru pēc tīrīšanas neesmu tā arī varējis dabūt perfektā kolimācijā (taisnā optiskā asī). Gaidu savu lāzera kolimatoru, lai tad nu beidzot visas tehniskās ķibeles būtu atrisinātas. Bet tā kā lāzers vēl tikai nāk, bet skaidrās naktis nāk un iet, tad bija vien jāfotografē tā, kā to var. Nepilnīgo kolimāciju viegli pamanīt kā ovālas zvaigznes diognālā virzienā no kreisā apakšējā uz labo augšējo. Ovālās zvaigznes nav lielākā bēda. Arī fokusa assums ir pakārtots šim virzienam un manāmi zūd tieši šajos stūros. Tā kā... būs vien jāfotografē Veil miglājs arī 4. reizi. :)
Bilde uzņemta Dobeles rajonā samērā tumšā vietā. Debesu izšķirtspēja tovakar bija ~3" un visai stabila, bet savukārt caurspīdība bija diezgan vāja. Bildēts naktī no 20. uz 21. septembri.
Šoreiz izlēmu arī mazliet paeksperimentēt ar zvaigznēm un ir attēla versija bez tām. Manuprāt, skaisti var saskatīt to, ko raibais zvaigžņu daudzums vizuāli nomāc. Par cik miglājs kopumā ir ļoti liels, tad mana teleskopa redzes laukā tika tikai, manuprāt, interesantākais fragments no tā visa, lai gan, iespējams nākotnē pamazītiņām safotografēšu visus fragmentus. :)

P.s. noise problēma IR atrisināta. Bildes atkal IR normālas un Kristaps atkal IR priecīgs! :D

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8

Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB

Statīvs: EQ6+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:

Lum- 7x900= 1h 45min

Red- 3x900b2= 45min

Green- 4x900b2= 1h

Blue- 4x900b2= 1h

Ha- 3x900b2= 45min

Kopā=5h 15min 

Pēcapstrāde: CCD stack, Photoshop CC2014

Zvaigznes ir tik daudz, jo šis miglājs atrodas piena ceļā- tajā blāvajā "taciņā" nakts debess jumā.

Bija ko pasvīst, lai no zvaigznēm tiktu vaļā.... Diezgan pietuvināti tā izskatītos miglājs, ja zvaigznes nebūtu redzamas. Manuprāt, skaisti. "Ekrāns" beidzot ir "salabots" un mušiņas vairs nav. :)

Kolimācija..

Kamēr mēness piegaismo naksnīgās debesis ir laiks pārdomām ko uzlabot. Spoguļi smuki, tīri, bet kolimācija kā negrib izdoties, tā negrib.. RC teleskopam kolimācija (spoguļu salāgošana optiskajā asī) bez īpašiem palīginstrumentiem ir visai viltīga un laikietilpīga, lai arī pamatprincips vienkāršs. Jāsaregulē abi spoguļi viens pret otru cik vien paralēli iespējams, lai fokuss uz kameras matricas projecējas vienmērīgi, bet realitātē tas nav nemaz tik vienkārši izdarāms, jo katram no spoguļiem ir 3 regulējošās skrūvītes un izmainot viena spoguļa leņķi jākoriģē atkal otram. Plus, vēl, lai galīgi garlaicīgi nav, tad arī fokusētāju vēlams pieregulēt vienotā optiskajā asī... beigās izlēmu, ka tomēr jātērē vēl tā naudiņa un jāiegādājas arī kvalitatīvi kolimācijas palīginstrumenti... Ir cerība, ka ar tiem spēšu aizmirst par to, cik piņķerīga ir kolimācijas procedūra un ar mierīgu sirdi būšu ticis pie vienmērīga fokusa visā bildē. :)
Nākamās tumšo nakšu medības sāksies līdz ar 16 septembri... Ir ļoti maza cerība tikt pie kolimācijas instrumentiem līdz ar to datumu, bet uz 20 tajiem datumiem jau var sākt cerēt, ka paciņa būs pie manis.. :)

Šādi ir patreizējie mērījumi analizējot uzņemtu attēlu ar zvaigznēm. Tie rāda, ka tumši zilajā reģionā FWHM (fokusa kvalitātes rādītājs) ir 3.10" bet sliktākajā 4.29" Kolimācijas pamatuzdevums ir dabūt to tumši zilo centru marķiera centrā (optiskā ass) regulējot abus spoguļus. Tādejādi fokuss arī kļūs vienādāks pa visu bildi, jo patreiz tas ir manāmi novirzīts no optiskās ass dēļ neprecīzas kolimācijas.